Aizmugurējo daļu pārcēla uz seklāku vietu tuvāk krastam, bet kuģa priekšpusi uzkrāva uz peldošā celtņa un aizveda nezināmā virzienā.
Tālākā izmeklēšanā atklājās, ka aizmugurējā kuģa daļā stāv labi saglabājies bronzas deidvuds (dzenvārpstas gultņu caurules izejas ierīce), stūres rats, kniedēts kuģa korpuss, kā arī saglabājusies aizmugurējai kuģa daļai raksturīgā noapaļotā forma. Tāda kuģa aizmugurējo daļu kuģubūvē izmantoja 20. gadsimta sākumā. Atrastā kuģa vraka izmēri ļauj pieņemt, ka kuģis varētu būt velkonis, kas uzbūvēts 20. gadsimta sākumā.
Analizējot 20. gadsimta sākumā Rīgas ostā strādājošo kuģu vēsturi, mēs atrodam, ka Daugavas dzelmē nogrimis tikai viens kuģis – velkonis "Cerība". Velkoni uzbūvēja 1914. gadā Rīgā. 1915. gadā kuģi mobilizēja "Ust-Dvinska" cietokšņa vajadzībām. Savukārt 1919. gadā "Cerība" atradās Pērnavā. Pēc tam kuģis bija vācu landesvēra karaspēka rīcībā, bet vēl vēlāk bija Latvijas sarkanās armijas flotē un 1919. gada vasarā "Cerību" nodeva Latvijas bruņotajiem spēkiem. Esot šajā statusā, "Cerību" iesaistīja cīņās ar Bermonta karaspēku.
1944. gada 20. jūlijā, tieši pirms 68 gadiem, "Cerība" Daugavā uzskrēja virsū mīnai.
Daugava ļoti reti cilvēkiem atdod savu laupījumu, bet šoreiz šāds brīnums ir noticis. Šis kuģis ir dzīva Latvijas vēsture, Latvijas kuģu būves vēsture, kas atrodas tieši mūsu acu priekšā. Vai to saglabās nākamajām paaudzēm, nav atkarīgs no mums. Kur atrodas kuģa priekšgals nav zināms. Varbūt tas jau ir sagriezts gabalos.
Es sekošu līdz velkoņa "Cerība" liktenim un par rezultātiem paziņošu lasītājiem. Ja kādam no lasītājiem būs zināma informācija par tālāko velkoņa likteni, šī raksta autors būtu pateicīgs par dalīšanos ar to.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
