Atsaucoties uz "Delfi Aculiecinieks" publicēto video, kurā uz Vidzemes šosejas redzami divi velosipēdisti, uzņēmējs Druvis Paeglis aicina autobraucējus izrādīt cieņu pret riteņbraucējiem.

"Es īpaši negribu analizēt tēmu par veloceliņiem. Daudz būtiskāks ir jautājums par autobraucēju un velobraucēju attiecībām uz ceļa, un tās nav iepriecinošas.

Īsumā par veloceliņiem. Situācija ir diezgan vienkārša. Pārsvarā veloceliņi ir bruģēti. Braukt pa tiem ar šosejas velosipēdu ir nedroši un bīstami, jo bruģa savienojuma vietas tievos šosejas ratus vada kā sliedes. Cita lieta, ja celiņi būtu asfaltēti, bet pārsvarā tie tādi nav, kā arī celiņu garums ir nepietiekams, lai netraucējot varētu nobraukt 40 līdz 60 kilometrus garus treniņbraucienus.

Sakarā ar to, ka mums nav veloceliņu, nākas trenēties uz koplietošanas ceļiem. Uz tiem kā autobraucējs, tā riteņbraucējs ir satiksmes dalībnieki. Droši vien, ka bez grēka nav arī riteņbraucēji, īpaši pilsētās, bet konkrētajā sižetā, kas filmēts uz Vidzemes šosejas, braucēji nav amatieri sportisti.

No velobraucēja skatpunkta skats ir pilnīgi pretējs. Daļa autobraucēju ir pieklājīgi. Apdzenot riteņbraucēju, parāda pagriezienu un apbrauc, bet diemžēl lielākā daļa autobraucēju pilnīgi nerēķinās ar riteņbraucējiem. Tipiskākā aina ir, ja auto pabrauc riteņbraucējam garām labi, ja ar viena līdz pusotra metra intervālu, kaut arī neviens nebrauc pretim.

Latvijā ir vairāki tūkstoši velosporta amatieru, kuri ikdienā brauc un trenējas uz ceļiem. Visticamāk, ka lielākā daļa spēj saglabāt līdzsvaru pat tad, kad gar plecu nobrauc fūre, izraisot vēja plūsmu, kura riteņbraucēju var paraut zem tās. Jautājums, vai šādā situācijā tikpat stabili uz riteņa varēs noturēties lauku tante, onkulis vai pusaudzis?

Ja riteņbraucējam mainoties ar pretim braucošo automašīnu, kāds auto uzsāk apdzīšanu, tad riteņbraucējam ir jābrauc grāvī. Tā kā ir nācies braukt ar velosipēdu arī Igaunijā, tad atkal varu teikt, ka tur ir daudz labāk. Aptuveni 90% autobraucēju, pirms sāk apdzīt riteņbraucēju, samazina ātrumu, parāda pagriezienu un apbrauc riteņbraucēju pa pretējo joslu, kā to dara, apdzenot citus transporta līdzekļus.

Kā noprotams, tad reportāžas autors Aleksandrs pats ar velo sportu nenodarbojas, tāpēc arī rodas neizpratne. Diemžēl daudzi autobraucēji nav aizdomājušies, ka ar savu rīcību var izraisīt nopietnus nelaimes gadījumu, kuri riteņbraucējam var beigties ar letālām sekām. Šaubos, vai tas ir tas, ko kāds vēlas.

Ja jūs varētu pievērst uzmanību šai tēmai, aicinot vienam otru cienīt, ieguvēji būs visi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!