Viedoklim, ka bērni kļuvuši vārgāki kā agrāk, nedisciplinētāki, nepareizāk ēd un tā tālāk varētu piekrist, taču tas, manuprāt, nav attaisnojums notikušajam un arī nav pamats visu atbildību novelt uz pašiem bērniem un viņu vecākiem.
Tādu masu pasākumu organizētājiem būtu jārēķinās ar konkrēto situāciju. Tad, ko darīt, zinot, ka bērni ir tādi kādi viņi ir? Atstāt visu pašplūsmā un turpināt skaitīt ģībušos vai varbūt uz svētkiem vajadzētu atlasīt līdzīgi kā armijai, olimpiskajām spēlēm vai kosmosa lidojumam tikai pēc obligātās veselības pārbaudes iziešanas?
Es nevaru nekur atrast atbildes uz vienkāršiem jautājumiem:
Kāpēc vienkārši nevar samazināt koncerta (līdz ar to arī mēģinājumu) garumu?
Izdarīt tā, lai bērni tomēr varētu paēst siltas pusdienas. Vai nu paspēt aizbraukt uz mītnes vietām, vai nodrošināt ēdināšanu uz vietas. Apbrīnojami, armijai lauku virtuvi nodrošināt ir iespējams, bērniem ne.
Galu galā saņemties un, rēķinoties ar esošo infrastruktūru, samazināt dalībnieku skaitu, lai viņi nestāvētu saspiesti kā siļķes mucā vairākas stundas no vietas, bez tiesībām izkustēties.
Nemaz nerunājot par to, ka par sakarīgu evakuāciju no Mežaparka tribīnēm vispār nav domāts. Nēsāt nestuves ar paģībušiem bērniem pa skatuves priekšu koncerta laikā, koncertu nepārtraucot, tas ir kaut kas. Un vēl neviens nerunā par to, kas būtu, ja notiktu (tpu,tpu, tpu) kāda cita nestandarta situācija un rastos panika?
Vai vispār ir domāts, kā šīs tribīnes var ātri pamest neradot spaidīšanos? Vai kāds var atbildēt, kāpēc šo lietu nodrošināšana nav iespējama?
Vai tiešām cilvēki, kas saka, ka viņiem žēl bērnu, kuri netiek uz svētkiem vietu ierobežojuma dēļ, žēl, ka nevar iekļaut programmā vēl kādu dziesmu, žēl, ka pārāk maz koncertu un tā tālāk saprot, ko runā? Un viņiem nav žēl bērnu, kad notiek ģībšana aiz saspiestības un pārguruma un tiek sabojāts gājiens?
Es to visu nesaprotu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
