"Es apzinos, ka tā ir mūsu pašu kļūda, bet es vienkārši vēlos brīdināt cilvēkus un aicināt būt uzmanīgiem, lai tā negadītos arī viņiem," skaidroja portāla "Delfi" lasītājs Andris.
Plānojot desmit cilvēku lielās grupas atpūtas braucienu uz vienu no populārākajiem Austrijas kalnu kūrortpilsētām – Išglu, iespējamās naktsmītnes meklētas internetā. Braucējus ieinteresējis kāds sludinājums, kurā piedāvāta apmešanās namiņā Išglā.
Sazinoties ar piedāvājumā norādīto kontaktpersonu, panākta vienošanās, ka ceļotāji namiņā apmetīsies desmit dienas. Brauciens bija plānots nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Tiesa gan, nācies iemaksāt krietnu drošības naudu, aptuveni 3500 eiro, kas arī izdarīts.
Pēcāk gan ar namiņa izīrētājiem vairs nav bijis iespējams sazināties, atklājies, ka viņu mājaslapa (www.chalethunter.com/accomodation/chalet-mosconi- ischgl-austria) vairs neeksistē, tāpat arī kontakttālrunis un e-pasta adrese. Viltus piedāvājuma autori bija nozuduši arī visu atpūtnieku iemaksāto naudu.
Andris stāsta, ka šādā veidā, proti, internetā naktsmītnes meklējis un veiksmīgi atradis daudziem citiem braucieniem vairāku gadu laikā.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane, šādos gadījumos var vērsties Eiropas patērētāju informēšanas centrā, kas sūdzību pārsūtīs uz Austriju. Tiesa gan, ja gadījums patiesi ir krāpniecība, tad jāvēršas policijā.
Lai samazinātu risku nokļūt šādās situācijās, PTAC iesaka vispirms internetā izpētīt atsauksmes par konkrēto vietu un uzņēmumu. Pārskaitījumu noteikti nevajag veikt uz privātpersonas bankas kontu vai, izmantojot skaidras naudas pārsūtīšanas uzņēmumus, bet, ja vien iespējams, to veikt ar bankas karti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
