Modris Pakulis: Jauna, demokrātiska un taisnīga Saeimas vēlēšanu formula  (9)

Tautā ik pa brīdim ir saklausāmi iespējamie iemesli, kādēļ valstij ar šo vēlēšanu procesu atkārtoti neveicas. Jāpiekrīt tiem, kuri uzsver, ka Latvijā ir pārāk daudz politisko partiju. Daļēji varētu pievienoties izteiktajiem pārmetumiem tiem tautiešiem, kuri vēlēšanās vispār nepiedalās. Pieņemu, ka iemesli ir vairāki, bet galveno pārmetumu ir pelnījusi pašreizējā vēlēšanu formula un tie, kuri šo formulu izstrādāja, un tie, kuri to uzspieda vēlētājam.

Saeimas vēlēšanu formula ir svarīgākais darbarīks jeb instruments, kuru valsts piedāvā vēlētājam, lai vēlētājs piedalītos valsts Saeimas izveidē. Ja darbarīks nav piemērots vēlamā mērķa sasniegšanai, uz pozitīviem rezultātiem nav jēgas cerēt. Līdzīgi tam, ko varētu sagaidīt, ja karavīram šautenes vietā piedāvātu kaķeni un norīkotu sargāt savu tēvzemi vai lauksaimniekam arkla vietā iedotu ēdamkaroti, lai apstrādā savus laukus. Par nožēlu, šķiet, pašreizējā Latvijas Saeimas vēlēšanu formula Latvijas valstij kalpo līdzīgi un tādēļ uzskatāma par brāķi. Brāķi, ar kura palīdzību Latvijas vēlētājam vispār nav iespējams (atkārtoju, nav iespējams!) izveidot labāko Saeimas sastāvu Latvijā.

Ja vēlamies pamatoti Latviju dēvēt par demokrātisku un taisnīgu valsti, tad Latvijas vēlētājam pienākas taisnīga un demokrātiska vēlēšanu formula. Tāda formula, kura dod vēlētājam iespēju pēc saviem ieskatiem izveidot labāko komandu Saeimā. Pašreizējā vēlēšanu formulā ir saskatāmi neskaitāmi demokrātijas, taisnīguma, loģikas, vienlīdzības, veselā saprāta pārkāpumi. Ārzemju un arī Latvijas laikrakstos bieži tiek izteikta negatīva kritika attiecībā uz iedzīvotāju nevienlīdzības jautājumiem. Šādi nevienlīdzības pārkāpumi spilgti saskatāmi arī šī raksta turpinājumā, nākamajā daļā.

Pašreizējā vēlēšanu formula vēlētājam jau ar pirmo gājienu atņem visus tos kandidātus, kuri nav vēlētāja izvēlētajā partijā. Otrajā gājienā vēlētājs zaudē pārējās 4/5 no viņa demokrātiskajām tiesībām, jo viņa paša izvēlētās partijas kandidāti ir izkaisīti un salikti pārējos četru rajonu kandidātu sarakstos.

Katras partijas pieteiktie kandidāti tiek sadalīti sekojoši: Rīgā 38, Vidzemē 28, Latgalē 17, Kurzemē 15, Zemgalē 17. Ko ļaunu Latvijas valstij ir nodarījuši Kurzemes, Zemgales, Latgales iedzīvotāji, ka viņu vēlēšanu groziņā pieejamo kandidātu ir vairāk nekā uz pusi mazāk kā tiem, kuri dzīvo Rīgā? Vai šai sadalījumā ir saskatāma kāda izskaidrojama racionāla jēga? Ja sadalījums ir balstīts uz iedzīvotāju skaitu vēlētāja rajonā, tad tas ir tikpat neracionāls un netaisnīgs kā tad, ja vēlētājam pieejamais kandidātu skaits būtu balstīts uz viņa rajona iedzīvotāju matu krāsu, ticību, izglītību, svaru utt.

Kāda iespēja ir Kurzemes iedzīvotājam ar pašreizējās vēlēšanu formulas ierobežojumiem viņa vēlēšanu lapā atrast sev pieņemamus kandidātus? Pagājušās, 13. Saeimas vēlēšanās no visām partijām, no visiem pieciem rajoniem kopā Latvijā gozējās 1631 cerīgs kandidāts. Kurzemes vēlētājam bija iespēja balsot Kurzemē un apmierināties ar 15 no 1631 piedāvātā kandidāta vai doties uz Rīgu un uzlabot savu ietekmi uz Saeimas veidošanu, nu jau balsojot par 38 no 1631 kandidāta.

Pašreizējā vēlēšanu formula piedāvā iespēju katram vēlētājam iemainīt sava rajona vēlēšanu grozu pret citu kādā no četriem rajoniem. Par šādas izvēles taisnīgumu un praktiskumu katram vēlētājam jāspriež pašam. Gadījumā, ja vēlētājs pēc visa šī haotiskā vēlēšanu procesa piedāvājuma secina, ka viņa balss Saeimas veidošanai ir tuvu nullei, nebūtu taisnīgi viņam pārmest nepiedalīšanos šai sakropļotajā vēlēšanu procesā.

Protams, pirms kāds izlemj nepiedalīties Saeimas vēlēšanās, būtu ieteicams pārdomāt šādu izvēli. Pat viena zaudēta vēlētāja balss daļa, lai cik vārga, iespējams, palīdz kādam citam potenciāli nevēlamam kandidātam ielavīties Saeimas sastāvā.

Nākotnē Saeimas vēlēšanām ierosinu izveidot un piedāvāt vēlētājam valsts mēroga vēlēšanu formulu, kura būtu demokrātiska un taisnīga vēlētājam, kā arī kandidātam. Tas nozīmē, ka katram vēlētājam jādod iespēja balsot par jebkuru kandidātu, kurš kandidē Latvijas Saeimas vēlēšanās, neatkarīgi no kandidāta partijas piederības vai vēlētāja dzīvesvietas. Tādā veidā vēlētājam būtu dota iespēja, iekļaujoties atļautajā kandidātu skaitā, izvēlēties lielāko daļu no vēlamajiem kandidātiem.

Kandidāts saņemtu visas iespējamās balsis no visiem vēlētājiem, kuri uzskata kandidātu par cienīgu, spējīgu, ar uzņēmību kalpot Latvijas valstij. Tie vēlētāji, kuri savu sirdi atdevuši partijai un jūtas, ka tikai viņu partijā ir valsti vadīt cienīgi un spējīgi kandidāti, vēl arvien varēs pieturēties pie saviem principiem un balsot tikai par savējiem.

Arī tie vēlētāji, kuri uzskata, ka jābalso par draugu, neskatoties uz to, vai draugs ir piemērots Saeimas deputāta postenim vai nav, nezaudēs savas demokrātiskās tiesības un vēl arvien varēs balsot pēc savas vēlmes. Jācer, ka šāda prakse laika gaitā pati no sevis izkūpēs un šādi vēlētāji sapratīs, ka viņu rīcība ir kaitīga valstij, līdz ar to arī pašiem.

Protams, būtu jāierobežo kandidātu skaits, par kuriem vēlētājam ir iespēja balsot, un jāvienojas par plusu lietošanu un nevēlamo kandidātu izstrīpošanas vajadzību vai to skaita ierobežojumu. Katrai partijai būtu jānosaka maksimālais kandidātu skaits partijas sarakstā. Šādas pārmaiņas arī samazinātu partiju piedāvāto vēlētāju sarakstus no pieciem uz vienu. Galvenais, vēlēšanu sistēma būtu demokrātiska, taisnīga, vienkārša. Vēlētājs justu, ka balso par Latvijas valsts Saeimu, nevis par Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes, Latgales Saeimu.

Latvijā, kur ir ap diviem miljoniem iedzīvotāju, nav nepieciešama sarežģīta vēlēšanu sistēma, bet gan taisnīga un demokrātiska. Nav arī vajadzīga tāda vēlēšanu formula, kuru izmanto valstis ar atšķirīgām prasībām un iedzīvotāju skaitu. To, ka pašreizējā vēlēšanu formula nākotnē jāpārvērtē un jāmaina, rāda portāla "Delfi" lasītāju balsojums pievienotajā saitē. 90% no 425 balsotājiem liecināja, ka nav apmierināti ar pašreizējo vēlēšanu formulu.