'Projekts āda': banka nesaprot klienta joku un bloķē pārskaitījumu
Foto: Shutterstock

"Delfi" rīcībā nonācis kādas sievietes stāsts, kurai vīrs pārskaitījis naudu, kā maksājuma mērķi norādot "projekts kozha" ("projekts āda"). Banka joku nesaprata un 350 eiro lielo pārskaitījumu nobloķēja. Bankā skaidro, ka aizdomīgi teksti pie maksājuma mērķa jāpārbauda starptautisku sankciju dēļ, vēsta "rus.delfi.lv".

"Pirmdien mans vīrs pārskaitīja uz manu privāto kontu "Nordea" bankā 350 eiro ikdienas tēriņiem – bērna aprūpei, komunālo rēķinu apmaksai, vizītei pie kosmetologa. Naudu pārskaitīja ar "Eiromaksājumu", taču manā kontā tā neienāca," stāsta izmisusī lasītāja.

Sazinoties ar banku, sieviete noskaidroja, ka pārskaitījums bloķēts saistībā ar komentāru pie maksājuma mērķa. Sievietes vīrs maksājumu bija nosaucis par "projekts kozha". Rakstītais bija iecerēts kā joks par sievietes plāniem apmeklēt kosmetologu. Bankas darbinieki joku gan nebija uztvēruši un lūguši klientei uzrādīt dokumentus un sniegt paskaidrojumu, norādot, ka bankai jāpārliecinās, vai, veicot maksājumu, nav pārkāptas ANO, ASV un Eiropas savienības konkrētu aizliegumu sankcijas.

"Sanāk, ka esmu ļaunprātīgs pārkāpējs. Pārkāpusi ANO likumus. Manuprāt, tas ir smieklīgi, ja runa ir par 350 eiro," sašutumu neslēpj sieviete. Viņa piebilst, ka nenotikušā pārskaitījuma dēļ viņai beigušies iztikas līdzekļi. "Ledusskapis ir gandrīz tukšs, turklāt pusotru gadu vecajai meitai joprojām nepieciešami piena maisījumi. Jāsaka "paldies" bankai par pakalpojumu un jāaizņemas nauda no draudzenes. Citiem iesaku būt uzmanīgākiem ar komentāriem, kurus rakstāt sadaļā "Maksājuma mērķis"," padomu dod sieviete.

"Nordea" skaidro, ka pastāvīgi analizē klientu pārskaitījumu informāciju, tostarp pie maksājuma mērķa norādīto informāciju. Tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu "Starptautisko un Latvijas republikas nacionālo sankciju likuma" prasības.

Sievietes aprakstītajā gadījumā pie maksājuma norādītajā informācijā esot bijušas sakritības. Lai pārliecinātos, ka ierobežojumi nav pārkāpti, banka klientei pieprasīja papildu informāciju, pauž bankā "Nordea". Pēc paskaidrojumu saņemšanas pārskaitījums īstenots, apliecināja "Nordea" komunikācijas projektu vadītājs Edgars Žilde.

Sīkāku informāciju par to, kādas sakritības konstatētas, viņš nesniedza. Bankas pienākums ir nodrošināt klientu darījumu konfidencialitāti, pauda Žilde.

"Lai maksājums noritētu ātrāk, klientiem ir jānorāda precīza informācija par saņēmēju. Tā vārds, uzvārds, nosaukums, adrese, valsts, dzimšanas gads, personas kods. Arī sadaļā "Maksājuma mērķis" jānorāda precīza un viennozīmīga informācija par to, kādam mērķim nauda pārskaitīta. Ja rodas kādas aizdomas vai jautājumi, bankai ir tiesības pieprasīt precizēt informāciju," informē Žilde.

"Nordea" pārstāvis arī akcentē, ka maksājuma kontroli īsteno ne vien tikai sūtītāja banka, bet arī korespondences banka un saņēmēja banka. Jebkura no tām var pieprasīt papildu informāciju, ja rodas jautājumi.

Līdzīgi arī "Swedbank" norāda, ka uzņēmumā pārskata pie "maksājuma mērķa" norādītos tekstus. Banka tādējādi nodrošina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un principa "Zini savu klientu" prasības. Uz šo pašu likumu atsaucas arī "SEB banka".

"Bankai ir jāzina, kādu saimniecisku darbību veic klients. Visas ziņas par veicamajiem maksājumiem automātiski tiek fiksētas un analizētas, vai reālie darījumi sakrīt ar klienta saimniecisko darbību. Rodoties šaubām, banka lūdz papildu informāciju par maksājuma mērķi. Līdzīgi arī, ja rodas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai arī par mēģinājumiem izvairīties no nodokļu maksāšanas. Šādos gadījumos bankas pienākums ir ziņot atbildīgajiem dienestiem," skaidro "SEB bankas" pārstāve Jeļena Riļejeva.

"SEB bankā" aicina klientus nejokoties ar maksājuma mērķī norādīto informāciju. Speciāla sistēma automātiski pārlūko šīs ziņas un var reaģēt uz konkrētiem vārdiem, tādējādi maksājums var nenotikt. Banka šādos gadījums sazinās ar klientu un noskaidro apstākļus, taču tas prasa laiku.

"Lielākoties sistēma reaģē uz vārdiem, kuri saistīti ar terorisma finansēšanu, teroristisku organizāciju nosaukumiem, tirgošanos ar ieročiem un tamlīdzīgi," atklāj "SEB bankā". Riļejeva skaidro, ka, lai arī bankas darbinieki saprot, ka norādītā informācija, iespējams, ir joks, viņu pienākums ir no klienta prasīt papildu skaidrojumus, jo to paredz normatīvie akti.

DELFI Aculiecinieks

Tags

Nordea SEB Banka Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form