Uģis Gruntmanis: Kas ir iespējamais prezidenta kandidāts Andris Bērziņš?
Foto: F64

Atbildot vienā teikumā: Nav zināms.

Taču mums, tas ir Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem, būtu skaidri jāzina, kas ir šis cilvēks, kāda ir viņa pārliecība, un vīzija par to, kādu Latviju viņš gribētu redzēt jau tuvākajā nākotnē.

Lai to uzzinātu, ķēros klāt publiski pieejamiem materiāliem. Diezgan ātri kļuva skaidrs, ka 40 darba gados atstātās "publiskās pēdas" ir maz. Dzīves gājums (Curriculum vitae) ir ar lieliem laika pārtraukumiem, par kuriem informācija praktiski nav atrodama.

Izdodas uzzināt, ka Bērziņa kungs ir 66 gadus vecs (uz daudziem vadošiem posteņiem pasaulē kā, piemēram, Starptautiskā valūtas fonda vadītāja posteni, nedrīkst pretendēt, ja cilvēks ir vecāks par 65 gadiem), 1971.gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, piecus gadus bijis Valmieras Izpildkomitejas priekšsēdētājs (augsts komunistiskās partijas funkcionārs) un 1991.gadā kā Latvijas PSR Augstākās Padomes loceklis balsojis par Latvijas neatkarību.

Vēlāk Bērziņa kungs vadījis valstij daļēji piederošo Unibanku, un pēc tam LTRK, taču arī par šī laika veiksmēm vai neveiksmēm publiskā informācija ir skopa.

Zinām no valsts amatpersonas deklarācijas, ka Bērziņa kungam pieder 36 zemes īpašumi, viņš izsniedzis aizdevumos 687 231 latu un 405 958 eiro, un ka viņam pieder SEB bankas izdotas obligācijas 307 365 eiro apmērā.

Atrodam, ka deklarācijas iesniedzēja radinieku sarakstā ir uzrādīts dēls, meita, brālis, taču dzīves biedres vārds nav minēts un var radīt sarežģījumus starptautisko vizīšu laikā.

Zinām to, ka Bērziņa kungs ievēlēts Saeimā no Vidzemes, kur viņa vārdam plusus ir pielikuši 3798, bet mīnusus 4368 Vidzemes iedzīvotāji. Bērziņa kungam pieder otrais lielākais mīnusu skaits šinī sarakstā, un ir pārsteidzoši, zinot to, ka viņš vairākus gadus ir strādājis tieši Valmierā).

Zinām to, ka pēc ievēlēšanas Saeimā, sešu mēnešu laikā Bērziņa kungs nav uzstājies ne reizi, un ir iesniedzis vienu priekšlikumu.

Bērziņš ir sniedzis vienu publisku interviju, kad viņš 2005.gadā startēja Rīgas mēra vēlēšanās un atbildēja uz jautājumiem par ticību, Dienvidu tilta izmaksām, ģimeni un ar kādu mašīnu brauc un kādu viņš gribētu redzēt Rīgas pilsētu.

Pārsteidza divas lietas:

1. Bērziņa kungs domā, ka būt Valmieras Izpildkomitejas vadītājam Latvijas PSR (ar tirgus ekonomiku un uzņēmējdarbību bija maz sakara) ir tas pats, kā vadīt Rīgu brīvā Latvijā. "Laiks gan ir pagājis, tomēr modelis jau ir tas pats".

Pārsteidz tas, ka Bērziņa kungs saka, "Lielie ražotāji kontrolē nevis vienas valsts varas, bet jau vesela reģiona varas". Rodas jautājums, kas kontrolē vai kontrolēs Bērziņa kungu, ja viņu ievēlēs par prezidentu?

No visa izlasītā rodas iespaids, ka Bērziņa kungs ir bez iniciatīvas, vīzijas, uz jautājumiem atbild tā, kā visi bijušie komunistiskās partijas funkcionāri, pēc iespējas īsi, bez sirds, bez pārliecības, bez ticības, ka vajag un var lietas uzlabot un mainīt.

Skaidrs ir viens, Latvijas pilsoņiem ir jābūt iespējai uzzināt, kas ir šis cilvēks, ļaujot tiešajā ēterā uzdot jautājumus par to kāpēc Bērziņa kungs bija auksts komunistiskās partijas funkcionārs, kā strādājot uzņēmumos ar valsts daļām var iegūt tik daudz zemes un naudas, un pats galvenais, kāds ceļš pēc viņa domām ejams Latvijai gan ārpolitikā, gan risinot samilzušās Latvijas iekšpolitiskās problēmas?

Tad, kad šie jautājumi ir atbildēti, Latvijas tautai ir jāzvana saviem ievēlētā saraksta deputātiem (viņu kontaktinformācija atrodama šeit) un jāizsaka savs viedoklis par to, kuram ir jābūt šīs valsts prezidentam. Mēs nedrīkstam palikt malā, nolaist rokas, mums visiem aktīvi jāiesaistās šinī procesā un deputātiem IR jāņem vērā mūsu domas.

Lai mums veicas!

P.S. Neviens cilvēks vai cilvēku grupa nav prasījusi man sagatavot šo rakstu. Neesmu nevienas partijas biedrs.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form