Aculiecinieka foto: Kalsnavā pie privātmājas fiksē lāča pēdas
Foto: DELFI Aculiecinieks

30. aprīlī, izbraucot no savas mājas pagalma Kalsnavas pagasta Stepēs, Ināra pamanīja savādas dzīvnieka pēdas. Viņa tās nofotografēja, un uzrunātie mednieki apstiprināja – mājai garām gājis brūnais lācis.

"Pēdas bija apmēram 150 metrus no pagalma. Diezgan tuvu, tāpēc sākumā arī šķita tik neticami," stāsta Ināra, kura dzīvnieka pēdas iemūžināja, par mērogu izmantojot pati savu pēdu. "Notikušais man ir kā brīnums, jo lāča pēdas savā mūžā redzu pirmo reizi," viņa atzīstas.

Ināras māja atrodas visai tuvu mežam. Aplūkojot ķepaiņa atstātās pēdas, viņa secināja, ka zvērs iznācis uz ceļa no pļavas, bet tālāk devies mežā: "Tikai pēc tam iedomājos, ka man sētā ir bišu stropi. Bet uz māju pusi nebija devies."

To, ka Ināra iemūžinājusi brūnā lāča pēdas, portālam "Delfi" apstiprināja arī Latvijas Dabas muzeja zoologs Dmitrijs Boiko un arī Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš. Viņš aicina cilvēkus, kuri pamanījuši dzīvnieka pēdas, nofotografēt tās, par mērogu izmantojot vai sērkociņkastīti vai telefonu, vai monētu vai kādu citu priekšmetu, kas palīdzētu noteikt lāča pēdas precīzu lielumu.

"Parasti visiem ir interesanti fotografēt pakaļkājas nospiedumus ar garo papēdi, bet lāča "pase" ir priekškāja. Tās spilventiņa izmērs palīdz pateikt, vai tas ir tas pats lācis, kas jau manīts citā vietā, vai arī kāds cits lācis," skaidro pētnieks. Atšķirība starp lāčiem pēdā atspoguļojas jau no puscentimetra. Ja tā ir par puscentimetru lielāka, tas nozīmē, ka dzīvnieks ir par vairākiem desmitiem kilogramu smagāks.

Pētnieki ir pateicīgi par katru informāciju, kas saistās ar brūno lāču klātbūtni Latvijā. Tas palīdz izsekot lāču skaitam. Informāciju var nodot Jānim Ozoliņam personīgi, zvanot pa tālruni 26320528 vai arī ziņu sūtīt lietotnē "Whatsapp".

Vaicāts, vai lāča uzturēšanās Kalsnavas pagastā ir neparasta, Ozoliņš atbild noliedzoši. Madonas apkārtnē par šiem lielajiem meža dzīvniekiem regulāri tiek ziņots apmēram desmit gadus. Lai arī droši nav zināms, vai lācis Ināras māju tuvumā atgriezīsies, tomēr Ozoliņš aicina būt piesardzīgiem, lai pasargātu stropus no iespējamiem postījumiem. Viņš iesaka tos norobežot vai nu ar speciālo celtniecības lentu, kas plandot vējā, biedēs dzīvnieku, vai arī auklu, kurā savērtas tukšas bundžas, vai ar elektrisko ganu. Ja nu lācis stropiem tomēr piekļuvis un nodarījis postījumus, jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei un jāpiesakās kompensācijai.

Pirmie lāču novērjumi Latvijā fiksēti jau martā. Tieši šobrīd lāči ir sevišķi aktīvi, jo, iestājoties siltajam laikam, tie var baroties ar jaunajām lapām, dzinumiem, zāli, tomēr saglabājusies interese arī par medu un bišu stropiem, stāsta pētnieks. Vērtējot saņemto ziņu skaitu, Ozoliņš lēš, ka lāču Latvijā ir apmēram tikpat daudz kā citus gadus, bet ne mazāk.

"Līdz šim nav dzirdēts, ka mūsu pusē lāči būtu bijuši agresīvi, uzbrukuši cilvēkam, bet to nekad nevar izslēgt," pauž Ozoliņš, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā lāči pastāvīgi no cilvēku puses tikuši apdraudēti, pilnībā izmedīti, tāpēc šie zvēri no cilvēka baidās. Pētnieks arī pieļauj, ka lāču skaitam Latvijā pieaugot, pēc gadu desmitiem varētu būt iespējamas aizsargājamās dzīvnieku sugas īpatņu medības, ja vien šāda ideja gūtu sabiedrības atbalstu.

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni - 67784066!

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Aculiecinieka ziņas Daba Latvijas Dabas muzejs Madonas novads
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form