Foto: Lasītājs iemūžina dabas brīnumus Tukuma pļavās un debesīs
Foto: Leons Stiprais

"Delfi" aculiecinieks Leons Stiprais, kurš ne tikai ir ilggadējs reportāžu autors, bet arī liels dabas mīļotājs un sirdī fotogrāfs, "Delfi Aculieciniekam" iesūtījis savu reportāžu no Tukuma, kur iemūžinājis pavasarīgas ainiņas, kā arī savas pārdomas par Tukuma apkārtni.

"Paldies "Delfi" ziņām. Tikai no tām uzzināju, ka gaidāms "gandrīz supermēness" 6. un 7. maijā.

Lieta tāda, ka televīziju un internetu man nodrošina firma "Kopideja". Sadarbojāmies daudzus gadus. Nesen viņa tika atpirkta un no pamatpaketes pazuda visi ziņu kanāli latviešu valodā.

No gandrīz 50 kanāliem tikai kādi pieci skan latviešu valodā. Neskatoties uz maniem rakstiskajiem protestiem Tukuma domei, SIA "Kopideja", stāvoklis nemainās. Firmas pārstāvis pateica, ka jāpērk jaunākās paaudzes televizors. Nesaprotu. Tādi televizori Tukumā ir daudziem.

To saku tāpēc, lai lasītājs saprastu, kāpēc es saku paldies "Delfi".

Tukums arvien vairāk sāk atgādināt puspamestu krievu sādžu. Telekanālos slāvu valoda. No dzelzceļa stacijas pazudis stacijas vēsturiskais pulkstenis. Pastkastīte, kur tūristi varētu iesviest atklātnītes, sen jau nav. Tagad pazudis Stacijas laukuma vienīgais avīžu kiosks.

Spriedzi sakarā ar Covid-19 un manu latvisko pamattiesību ignorēšanu, daļēji noņemu ar savu hobiju – fotografēšanu. Klusais Tukuma Durbes parks ir mans patvērums. Pārdomu vieta. Protams, tikai darba dienās.

Mēness redzams gan dienas zilajās debesīs, gan nakts melnumā. Mākoņi piedod šim gandrīz supermēnesim fantastiskas ainas.

Ceturtdien, 7. maijā, debesis virs Tukuma ir aizklātas ar mākoņiem. Varbūt vēlāk mākoņi izklīdīs.

Durbes parks mani saprot. Piemēram, baltais gārnis. Pirmo reizi, desmitiem gadu laikā, tas parādījās man Durbes pils dīķa niedrēs. Pielietoju veco foto mednieka paņēmienu. Nekustoties, gar ķermeni lēnām ceļu foto aparātu. Putns, kurš bailīgi brida niedrēs, paceļas spārnos un nosēžas gandrīz manā tuvumā. Traucē tikai viņa žilbinošais baltums. Pēc viņa aizlidošanas vēl viens krāsains brīnums. Maza izmēra pīle. Diemžēl internetā tā arī neatradu atbildi, kā šo sarkani- dzelteno knābja putnu sauc.

Foto: Lasītājs iemūžina dabas brīnumus Tukuma pļavās un debesīs
Foto: Leons Stiprais

Atpakaļceļā trenētā redze pamana zilo mazo taurenīti, par kuru rakstīju no Somijas.

Ar ko šis īkšķa naga lieluma taurenītis ir tik īpatns? Lieta tāda, ka viņi piedzimst skudru pūznī.

Skudru aprūpēts, apsargāts un barots. Pavasaros viņi pamet savu pūzni. Protams, ne visiem tas izdodas. Oliņas un kāpuri izdala skudru mazuļu feromonu. Tie iedarbojas uz skudrām – auklītēm. Pieaudzis tauriņš jau vizuāli uztrauc skudru sargus. Tiem ir citi uzdevumi un ģenētiskā informācija.

Ziņkāre liek apskatīt mirušā koka, kas pie rotondas, plaukstošo zaru. Tas ir kā V. R.Vāgnera operas "Tanheizers" libretā. Pāvesta zizlis uzzied. Tanheizera grēki tiek piedoti. Pat par viņas mīļotās Elizabetes nāvi no skumjām. Pie rotondas varam atcerēties arī skumjo leģendu par barona meitas nāvi, kas daļēji saistīta ar tēva pārmērīgo mīlestību pret saviem suņiem un dzimtas godu.

Vardes pamodās citā mazākā dīķī pavisam nesen. Šīs odu ķērājas daudzām sievietēm nepatīk. Tāpēc pielikšu savam mazajam apskatam dažas puķes. Tas Mātes dienai!

Sēdēsim mājās. Ja brauksim, tad tikai ar drošu transportu. Tikai dabas aizsargāts. Priežu mežos. Nost no cilvēku masām. Svinēsim Mātes dienu pateicībā un domās esot kopā ar savām un savu bērnu mātēm!

Leons Stiprais.

2020. gada 8. maijā."

DELFI Aculiecinieks

Tags

Durbe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form