Bolderājā, 2009. gada 26. februāra vakarā nodega viena no koka ēkām Bolderājas vēsturiskās apbūves daļā, plaša divstāvu sešu dzīvokļu māja Lielā ielā 22. Māja bija ar vēsturisku vērtību – tajā pēc Latvijas valsts vēstures arhīva materiāliem atradies Bolderājas pirmais pasta – telegrāfa kantoris.
Pusgads bija nepieciešams, lai pašvaldība par aptuveni 100 000 latiem (Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas novērtēto) pašvaldības īpašumu - labu un atjaunojamu divstāvu koka ēku Bolderājā - pārvēstu par graustu, līdz beidzot - pēc ne mazāk kā četriem ugunsgrēkiem, pilsēta zaudēja gan neiegūtos 100 000 latu, gan tērēja ugunsgrēku dzēšanai un tērēs ēkas gruvešu savākšanai un teritorijas sakopšanai pēc ugunsgrēka.

Pašvaldība rīkojusies tā, it kā tai nebūtu ne mazākās izpratnes par koka arhitektūras vērtību un nozīmi, par sava īpašuma apsaimniekošanu.

Rīgas dome Īpašuma departamenta paspārnē ir radījusi shēmu, kas ļāva lēti privatizēt pašvaldības īpašumu, pat atņemt to īpašniekiem par nesakārtošanu, kā tas ir Marijas ielas slavenās ilgstoši neapdzīvotās ēkas gadījumā. Taču vienlaikus tā ir radījusi shēmu, kā pašvaldības īpašumu padarīt par graustu, ja tas vairs potenciālam investoram nešķiet pievilcīgs krīzes vai citu apstākļu dēļ. Kā citādi lai izskaidro pirms pusgada īstenoto iedzīvotāju gandrīz piespiedu izmitināšanu (vairāki iemītnieki ilgstoši nebija ar mieru pārcelties!), ierādot pašvaldības dzīvokļus citviet, atstājot ēku atvērtiem logiem un durvīm, un neko nemainot ne pēc pirmā, ne otrā ugunsgrēka.

Līdz ko māja ir tukša, tā ir vai nu jāapsargā vai jāiekonservē, taču atbildīgos par pašvaldības īpašumu šādā starpresoru stadijā Rīgas domē atrast ir neiespējami. Fakts, ka māja atradās applūstošajā teritorijā, drīzāk ir bijis tikai iegansts, lai iedzīvotājus no mājas izvāktu, jo apkārtējo māju īpašnieki tādēļ vien, ka divreiz applūduši, neevakuējas un nepamet savus īpašumus, kā to šoreiz izdarījusi pašvaldība.

Lai nenotiktu tas, kas notika, bija nepieciešams ieguldīt ne vairāk kā VIENU tūkstoti latu logu un durvju aizsišanai, kurus pašvaldības īpašuma - "Kurzemes namu apsaimniekotājs " nepiešķīra Bolderājas nodaļai budžeta taupības dēļ. Savukārt Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija uzskatīja, ka ir atbildīga tikai par privatizācijas procesu, nevis mājas apsaimniekošanu, bet komunālais departaments - tikai par iedzīvotāju pārcelšanu. Par māju interesējās ne viens vien uzņēmējs, bet domes struktūrvienības Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komisija vilka procesu garumā. Rezultātā - Bolderājas vēsturiskajā koka apbūvē - par vienu māju mazāk.

Tā ir tieša Rīgas domes institūciju bezdarbības un nesaimnieciskuma radīta un izprovocēta situācija, radot pilsētai - vairāk kā 100 000 latu zaudējums. Kurš par to atbildēs un vai šī shēma tāpat darbosies turpmāk?

Biedrība "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit