Leons Stiprais: Kā Tukuma rūķi savu pilsētu greznoja
Foto: Leons Stiprais

Svētku laikā pilsētas Latvijā bija saposušās īpaši krāšņi, un arī Tukums greznojies daiļā svētku rotā. Jaunā gada sākumā "Delfi" ilggadējais lasītājs un uzticamais reportāžu autors Leons Stiprais ir iesūtījis stāstu par Tukuma krāšņo svētku noformējumu.

"Šogad gan mazie, gan lielie rūķi nolēma izrotāt savu veco pilsētu greznāk kā jebkad. Tukumā rūķu ir daudz. Jo saglabājušās simtiem gadu vecās mājas. Ir skaisti dārzi, kurus viņi ne par ko nepametīs.

Kas ir rūķi – to zina visi bērni. Viņiem ir svītrainas, garas zeķes, krāsaini svārciņi un lielas ausis. Ausis lielas, lai dzirdētu bērnu visapslēptākās domas un vēlmes. Ne katrreiz viņiem izdodas līdz galam saprast un izdzirdēt visu bērnu sapņus. Tomēr nebēdājieties. Agrāk vai vēlāk visi sapņi piepildās. Dažreiz pat pēc daudziem gadiem. Jo simtiem gadus vecie rūķīši ne katrreiz saprot jaunos vārdus. Piemēram, smartfons, elektriskais skrejritenis, droni un citi savādie nosaukumi. Tāpēc daļa uzdevumu tiek novēlēti izpildīt bērnu vecākiem un aizbildņiem.

Daži saka, ka pilsētu grezno mākslinieki un dizaina meistari. Pareizi. Tomēr ne katrs zina, ka naktīs rūķi auž sudraba sapnīšus un sūta tos darītājiem. Gan lieliem, gan maziem.

Piemēram, kādam mazam rūķītim ienāca prātā, ka pie Tukuma sporta halles pieminekļa mazais sunītis, kurš skrien pakaļ kurpi pazaudējušajai meitenei, ir neaizsargāts pret lietu un sniegu. Un, lūk, Tukuma māksliniecei uzplaukst galvā brīnišķīga doma. Apsegt mazo šuneli ar mirdzošu, lielu lietussargu.

Pilsētas vidū pie lielās egles uz saliekamajām trepēm stāv lielais rūķis. Tā tikai liekas, ka tā ir lelle. Viņš nolēma tur sastindzis stāvēt, lai dzirdētu mazo bērnu ilgas.Par to viņš kā balvu dabūs vēl simts gadus pie sava jau tā garā mūža.

Kopā ar rūķiem vēlam visiem tukumniekiem un Latvijas ļaudīm laimīgu jauno baltās peles gadu!

Tukums, 2020. gada 4. janvārī, Leons Stiprais."

DELFI Aculiecinieks

Tags

Tukums

Comment Form