Ungāru kara filmas uzņemšanas laikā Latgalē piepeši iet bojā zirgs
Foto: Shutterstock

Ceturtdienas rītā, filmējot Latvijas, Ungārijas un Francijas kopražojuma filmu par Otro pasaules karu "Dabiskā gaisma", gājis bojā zirgs, portālam "Delfi" ziņoja kāds aculiecinieks. Notikušo apstiprināja arī filmēšanas grupas pārstāvji, norādot – dzīvnieku piemeklējušas pēkšņas veselības problēmas.

Aculiecinieks vēsta, ka zirgs purvainajā apvidū – Kārsavas novada Mērdzenes purvos – mocījies apmēram 15 minūtes, tomēr neviens no filmēšanas grupas nav spējis viņu izglābt.

Filmas pārstāvju Latvijā studijas "Mistrus media" producente Inese Boka-Grūbe, paužot arī studijas "Campfilm" komentāru, portālam "Delfi" sacīja, ka filmēšanas laukumā notika nelaimes gadījums. "Nenoskaidrotu iemeslu dēļ pēkšņi nomira viens no zirgiem, kas tika filmēts vienai no filmas epizodēm," rakstiski pauž Boka-Grūbe.

Atsaucoties uz zirga īpašnieka teikto, producente norāda, ka zirgu, visticamāk, piemeklējusi sirdstrieka, kas dažkārt pēkšņi pārtrauc lielo dzīvnieku mūžu. "Dzīvnieki, kas piedalās filmēšanā, tiek rūpīgi atlasīti un ir īpaši apmācīti uzdevumiem, kas būs jāveic filmēšanās laikā. Filmas veidotāju rīcībā iepriekš nebija informācijas, ka konkrētajam dzīvniekam būtu bijušas jebkādas veselības problēmas," klāsta Boka-Grūbe.

Filmētāju pārstāve arī akcentē, ka uzņemšanas process norit saskaņā ar dzīvnieku labturības noteikumiem. Procesu uzrauga gan dzīvnieku īpašnieku pārstāvji, gan arī profesionāls dzīvnieku koordinators no filmas veidotāju puses.

Portāls "Delfi" telefoniski sazinājās arī ar "Zirgu skolas" pārstāvi Dainu Luksu, kuras pārziņā ir septiņu zirgu, tostarp viņai piederoša dzīvnieka, piedalīšanās kinolentes filmēšanā Kārsavas novadā.

Luksa gan nelaimes brīdī nav atradusies dzīvniekam līdzās, taču, kā viņai pastāstījis tā saimnieks, tad zirgam piepeši saļimušas pakaļkājas un tas nogāzies uz sāniem. "Man pašai notikušais ir liels šoks, piesteidzos klāt, turēju zirga galvu augšā. Centāmies zirgu uzcelt kājās, cerējām, ka sasparosies, tomēr tas neizdevās. Zvanīju arī veterinārārstam, kurš pieļāva iespēju, ka zirgu piemeklēja sirdstrieka," pastāstīja Luksa. Viņa pieļauj, ka zirgs nomira pāris minūšu laikā, taču mēģinājumi dzīvnieku glābt turpinājās vēl kādu brīdi.

Konkrētā filmēšanas epizode, kā norāda Luksa, zirgiem nebija grūts pārbaudījums. Esot bijis jāpieveic pārsimts metru garš mežistrādes ceļa posms, kas speciāli filmēšanas vajadzībām tika padarīts dubļaināks. Ainā tiekot filmēts, kā karavīri pārrodas mājās, un dubļi viņiem sniedzas nedaudz virs potītes.

"Pamats ir ciets, iestigt nav kur. Ceļu gatavoja vairākas nedēļas – tam pāri gāja gan rati, gan zirgi, gan cilvēki. Netiek pieļauts, lai zirgiem paliktu grūti – tie ik pa laikam tiek izvesti sausumā un baroti ar sienu. Turklāt paunas, kas tiem uzliktas mugurā, ir tukšas – tikai butaforija," filmēšanas apstākļus laukumā, kur zirgi atrodas kopš trešdienas, apraksta zirgu audzētāja.

Viņa arī teic, ka bojāgājušo zirgu un tā saimnieku viņa labi pazina, jo dzīvnieks jau iepriekš vairākkārt piedalījies filmēšanā. Luksa zirgu izvēlējusies, jo tas ir pieredzējis izjādēs, kā arī tam bijusi laba nervu sistēma.

Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs, kuram ir gadiem ilga pieredze darbā ar zirgiem, portālam "Delfi" atzīst, ka dzīvniekus var piemeklēt pēkšņa nāve. "Pēkšņas nāves gadās visu sugu dzīvniekiem, sākot ar zirgiem un beidzot ar žurkām," pauž veterinārārsts, piebilstot, ka nereti pat autopsija nepalīdz atklāt nāves iemeslus. Visbiežāk gan zirgiem pēkšņas nāves iemesls ir lielo asinsvadu plīsums.

"Zirgu līdz nāvei nostrādināt ir teju neiespējami. Gadās, ka veselīgi dzīvnieki iet bojā. Par to ir ļoti žēl," atzīst Tolpežņikovs.

Pārtikas un veterinārajā dienestā portālam "Delfi" skaidro, ka Latvijā nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu kārtību, kādā dzīvniekus drīkst izmantot filmēšanā. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka par dzīvnieku, neatkarīgi, vai tas atrodas mājās, pagalmā vai filmēšanas laukumā, ir atbildīgs tā īpašnieks.

"Ja PVD saņemtu sūdzību par konkrēto gadījumu, tiktu vērtēta zirga īpašnieka atbildība. Turklāt būtu izskatāms jautājums, vai tā ir administratīvā atbildība, vai tomēr jautājums skatāms krimināltiesiskā kārtā, jo dzīvnieks noteiktu darbību rezultātā ir gājis bojā. Līdz ar to PVD aicina aculiecinieku sniegt dienestam visu tā rīcībā esošo informāciju un, ja ir, tad pierādījumus, lai šo gadījumu varētu izmeklēt," pauž PVD pārstāve Ilze Meistare.

Kā liecina ungāru filmu studijas "Campfilm" mājaslapā ievietotā informācija, mākslas filma "Dabiskā gaisma" ("Natural light") ir stāsts par vienkāršu lauksaimnieku, kurš 2. pasaules kara laikā ir iesaukts Ungārijas armijā, un negribot kļūst par masu slepkavības aculiecinieku.

1943. gadā viņa vienība meklē partizānus plašā dubļainā purvājā okupētajā Padomju Savienībā. Pirms slaktiņa virsnieks viņu nosūta pārmeklēt mežus. Atgriežoties viņš redz degošu šķūni, kurp pirms tam zemnieks bija sapulcinājis visus ciema iedzīvotājus. Slaktiņu apturēt nav viņa spēkos. Par notikušo viņš nerunā, nevienam par to neziņo, jo viņš tic, ka viņam nebija citas izvēles. Filma ataino zemnieka trīs dzīves dienas līdz masu slaktiņam – kas šis cilvēks ir, kā viņš pieņem lēmumus.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Kino Latgale Otrais pasaules karš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form