Leons Stiprais stāsta, ka Slocenes upē kā parasti peldējušas pīles, bet zālē arī slēpies pelēcīgs putns ar līku knābi. "Baltie gārņi parasti ieradās pēc stārķiem. Tas ir dabas brīdinājums, ka nāk siltums, saule. Līdz ar to mūsu organisms saņem D vitamīnu," raksta Stiprais.
Aculiecinieka vērojumu apstiprina arī Latvijas Dabas muzeja speciālists, ornitologs Dmitrijs Boiko. Viņš norāda, ka lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis Latvijā pārziemo regulāri. Šo īpatņu skaits valsts teritorijā pieaug.
"Nedēļas nogalē biju Kaņiera ezera apkārtnē. Arī tur manīju vairākus gārņus," stāsta ornitologs. Lielākoties agrā pavasarī sudrabgārnis sastopams Kurzemē, nedaudz arī Zemgalē, bet visretāk novērojams Latgalē un Vidzemē, jo tur ir aukstāks.
Vērtējot gājputnu atgriešanās ritmu šajā pavasarī, Boiko nav novērojis, ka būtu noticis kas neparasts. Pa kādam atgriezušies Eiropā pārziemojošie putni. Paceplīši, sarkanrīklītes, meža un mājas strazdi, cīruļi, dzērves, meža zosis, ziemeļu gulbji. Āfrikā pārziemojošie pagaidām vēl nav atlidojuši, lai gan vietām manīti arī stārķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
