Viens no tiem paredz aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē, bet otrs – ieguldījumu kapitalizāciju, pastāstīja novada mērs Normunds Breidaks. Viņaprāt, izdevīgāks būtu otrais variants, kas nozīmējot, ka privātais investors kapitalizē ieguldījumus, bet dome ēku izpērk pakāpeniski. Vienošanās ar privāto investoru jau esot panākta.
Šādi priekšlikumi tiks iesniegti FM Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgajai komisijai.
Pašvaldībai ir svarīgi rast risinājumu līdz 15.martam, kad ar "Gaujas centru" beidzas telpu nomas līgums. Ēkā atrodas ne tikai pašvaldība, bet arī mākslas un mūzikas skola un vēl citas iestādes
Breidaks pirmdien arī nosūtījis papildu skaidrojumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (Zaļo un zemnieku savienība), kurš bija pieprasījis papildu skaidrojumus par pašvaldības lēmumu, savulaik uzņemoties pirkt tik dārgu ēku bez skaidri zināma finansējuma.
Novada mērs nepiekrīt ministra norādītajam, ka "Gaujas centrs" kopā ar procentmaksājumiem izmaksātu 22 miljonus eiro. Pēc viņa aplēsēm, maksimālā summa būtu 15 miljoni eiro.
"Sirds sāp, ka ierēdņi neredz tālāk par rūtiņām un skaitļiem. Savulaik visas pašvaldības pirka līzingā," mērs problēmās vainoja uznākušo ekonomisko krīzi.
Jau vēstīts, ka Ādažu novada domei pārmet, iespējams, nelikumīgu rīcību, 2009.gada aprīlī pieņemot lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunuzcelto ēku "Gaujas centrs". Ēkas uzcelšana izmaksāja deviņus miljonus eiro.
Vējonis Ādažu novada mēram Breidakam pieprasīja papildu skaidrojumu par pirkuma finansiālo izdevīgumu, atliktā maksājuma procentu likmi, kā arī dokumentus, uz kā pamata pašvaldība pārliecinājās, ka pirkuma maksa nepārsniegs tirgus cenu. Savukārt FM paziņoja, ka nelems par finanšu palīdzību Ādažu novadam, līdz nebūs rasts risinājums uzņemtajām ilgtermiņa saistībām par "Gaujas centru".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
