Ādažu pašvaldība lūgs sākt finanšu stabilizāciju

Kā aģentūrai LETA skaidroja FM pārstāvis Aleksis Jarockis, pēc lūguma saņemšanas un atbalstīšanas ministrijai uz pašvaldību būs jānosūta savs pārstāvis, kurš tad klātienē arī iepazīsies ar reālo finanšu situāciju. Visticamāk, pašvaldībai tiks piedāvāts stabilizācijas aizdevums no Valsts kases līdzekļiem, par kuru būs jāmaksā arī procenta maksājumi, tomēr lielāka skaidrība par to būšot tikai pēc iepazīšanās ar reālo situāciju pašvaldībā.

FM konstatējusi, ka Ādažu novada dome neatbilstoši aizdevumu mērķiem ir izlietojusi gandrīz 700 000 latu no valsts budžeta piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem. Ministrija ir pārliecināta, ka pašvaldībai būs jāuzsāk finanšu stabilizācijas process.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks (Reģionu partija) iepriekš atteicās komentēt, kur izlietota nauda, par kuru FM norādījusi, ka tā izmantota neatbilstoši aizdevuma mērķiem.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ādažu dome ir pirmā pašvaldība, kam būs jāsāk finanšu stabilizācijas process.

Pēc FM pieprasījuma Ādažu dome ir iesniegusi četru aizņēmumu no Valsts kases (VK) izlietojuma pamatojošos dokumentus, un ministrija ir konstatējusi, ka Ādažu pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem 2,1 miljona latu apmērā neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem ir izlietojusi trešo daļu jeb 681 077 latus.

Kā liecina FM informācija, Pasta ielas renovācijai pašvaldība ņēmusi aizņēmumu 500 000 latu, no kuriem atbilstoši mērķim izlietoti 459 499 lati, bet jāatmaksā 40 500 lati. Ādažu bērnudārza renovācijai ņemti 450 000 latu, no kuriem 359 424 lati izmantoti mērķim, bet jāatmaksā 90 576 lati.
SIA "Ādažu slimnīca" pamatkapitāla palielināšanai ņemti 150 000 latu, no kuriem izlietoti 100 000 latu, bet jāatdod 50 000 latu. Savukārt Kadagas bērnudārza būvniecībai aizņemtā summa bijusi viens miljons latu, no kuras atbilstoši mērķim izlietoti 500 000 latu.

FM skatījumā, lai arī pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām, tā nespēj sakārtot savu finanšu situāciju un tai ir vieni no lielākajiem kavētajiem maksājumiem Latvijā, kas 2010.gada 1.septembrī bija 212 000 latu, turklāt pēdējos mēnešos esot vērojama to pieauguma tendence.

Izvērtējot kopējo finanšu situāciju, FM uzskata, ka pašvaldība ir nonākusi ārkārtējās finanšu grūtībās un tai optimālākais risinājums, lai neaizkavētu uzsākto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pabeigšanu, būtu noteikt valsts stingru finansiālās darbības uzraudzību.
FM vairākkārtīgi esot aicinājusi Ādažu novada domes priekšsēdētāju Breidaku, tiekoties arī ar pašvaldības domes deputātiem, nekavējoties pārskatīt pašvaldības budžetu un plānot to atbilstoši pieejamiem finanšu resursiem, kā arī neuzņemties saistības, kurām nav finansiāla seguma. Pār spīti FM norādījumiem pašvaldība gada laikā savu finansiālo situāciju neesot uzlabojusi un turpinājusi neievērot normatīvo aktu prasības.

Pašvaldības noslēgtajos aizdevuma līgumos ar VK ir noteikts, ka aizņēmējs - Ādažu novada dome - ir tiesīgs izmantot izsniegto aizdevumu tikai un vienīgi noteiktā mērķa izpildei. Gadījumā, ja aizņēmējs neizpilda līguma nosacījumus, aizdevējam - VK - ir tiesības pieprasīt pirms termiņa aizdevuma atmaksu. Līdz ar to Ādažu novada pašvaldībai līdz 2010.gada 10.novembrim neatbilstoši mērķim iztērētie līdzekļi ir jāatmaksā VK.

Ādažu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2010.gadā bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir 4,7 miljoni latu, atmaksājamie aizdevumi 2010.gadā un kavētie maksājumi ir 1,8 miljoni latu, kas veido 38% no pašvaldības budžeta.

Izveidojušos situāciju Ādažu novada domē, kā arī pašvaldības atbildīgo amatpersonu atbildību FM lūgs izvērtēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kas ir informēta par situāciju Ādažu novadā saistībā ar budžeta izpildi un ierosinājumu sākt finanšu stabilizācijas procesu.

Kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, nosaka likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību".

Saskaņā ar minēto likumu ierosināt, lai pašvaldības dome iesniedz stabilizācijas pieteikumu, var pašvaldības domes priekšsēdētājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, finanšu ministrs vai valsts kontrolieris. Lēmumu par procesa uzsākšanu vai neuzsākšanu pieņem finanšu ministrs. Likums paredz, ka pašvaldību finanšu stabilizēšana veicama, ja konstatēts, ka pašvaldības parādsaistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parādsaistībām pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.