lidmašīnu spārnu sarakstītas šupļa dziesmas, mākoņiem par prieku atskan augšup raušoties, sniega virsotnes tad ausis paslēpj dūnu segās, teju ieplestajās acīs atspīd horizonts..

mierīgi, kad apstājušās straujas domas, līdzsvarā ar sevi nonāk vēja rādītājs, pāšpietiekams pūkas lidojums caur bērzu birzi, sastindzis uz mūžu tramīgs ieskrējiens..

gurnus glāsta patīkami siltas gaisa straumes, smiltīs lēni ieguļ laiskas bedrītes, ūdens šaltis atvēsina saberzētās pēdas, tuvums nebeidzams un trakums vienā sakusis..

piesit spuru nemierīga vaļa aste, krasta akmeņi par vilni uzdodas, lejup vērojot, kā okeāns nāk ostā, klusā līcī skraida draiskas pārdomas..

mazi smilšu graudi būvē varavīksni, zeme piespiedusies katram lāses pilienam, iegrimst domas smagas dziļāk redzēt nevar, zīmogs katrā kustībā kā liecinieks..

uguns ķēdēm sasaistītas kaisles dzirkstis, sakarsušā ādā izkūst biklais pieskāriens, mirklis pārdomām jau sabrūk pretodamies, patiess dzīves prieks ap kaklu apvijas..

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit