close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
tumšā un lietainā novembra
vakarā laternu gaismā
spīdēja kailie šķietami
nedzīvie koku zari
it kā pilsētā milzīgi
melni koraļi būtu
sausumā palikuši
pēc tūkstošgadīgiem plūdiem

un katras laternas gaisma
laužoties cauri
zaru smalkajam pinumam
veidoja mirdzošu auru-
saliktus kārtu kārtām
apņemtus loku lokiem
cauri tik daudziem tumsas
slāņiem izraktas akas grodus
... ka par visām dienvidu
jūrām tos neatdotu

brīdi vēlāk tie paši
zari apledojuši
grabēja vējā kā lietus
tik trausli un reizē tik droši
ka nekāda palmu
šalkoņa neaizsauktu
projām mani jo esam
viens otram te piederoši

un cilvēku klusējošie
rēgainie silueti
kā veļi no tumsas izauga
un nāca man pretī

mūsu senči un laikabiedri
ienaidnieki un draugi
apliecinot ka mēs
te visi no viena rauga
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form