tas sākās toreiz nakts melnumā

tu teici - nāc iekšā būsi siltumā

es krāsni esmu jau iekūrusi

nāc, kamēr gaisma nav uzaususi


un sēdies man blakus un gaidīsim kopā

un dod taču lūdzams man savu roku un esi mierīgs un nebaidies

tas bija kaķis, kas gribēja tev pieglausties


tur izlēca no krāsns tikai mirdzoša dzirksts

vai tu jūti cik stipri pukst mana sirds

vēl kaķītim manam tikai ieliešu pienu

viņš nogaidījies ir visu garo dienu


bet es gadiem ilgi esmu gaidījusi

nu pavirzies tuvāk uz manu pusi

un atļauj man nolikt tev galvu uz pleca

kamēr uzvārās tēja un nav pienācis vecums

...

un tad tēju mēs dzērām un vērojām

uguni krāsnī kvēlojam

un mums bija tik labi kā vēl nekad

kaut varētu vienmēr tagad būt tad


un vēl pa radio tonakt skanēja

Guntara Ruļļa dziesmiņa

bet radio tāds vēl no mierlaikiem bija

kā malka „aizvējā” sprakšķēja melodija


no vārdiem ne velna nevarēja saprast

un kāds mani dīdīja pašam savus atrast

un tad uz sienas turpat man uzrakstījās

tas ko nupat jūs izlasījāt

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit