close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
man sažņaudzās krūtis no slepkavot kāres
no nenoslīcināmā ciešanu plosta
no izmisuma pārņemtajām melnajām acīm
gribējās krist kāda purva tumšajā rāvā
jeb pārtapt smilšu grauda sejā
tikt atgrūst briestošo noziegumu manas sirds
melnajos moku kambaros
o Miranda par agru
par agru pērles krīt no tavu acu vāzēm
par agru tava kailā miesa jūrā brien
briesmu piķis skāris tavu spārnu dziesmas
šķirstot tava gara lapu biedējošās šausmas
dzirdu kliedzienus un vaidus
tavu jaunavīgo krūšu slēpnī
o Miranda bēgt par vēlu
vēlu izkaisītās liesmas lasīt
vēl es ķeros buramvārdiem
gribu sevi dzīlēs sliekt
vēl tu paliec kraujas malā
mirkļu izvirdumu salā
aizej prom ar āboliem
neskatoties atpakaļ
katrs skatiens sastindzinās
katrs skatiens iekals
tavas lielās skaistās acis akmens ziedā
noskatos un dodos naktī citā
jaunu noslēpumu pilnas
trinas naktis manis gaidās
baidās mani nozaudēt
kādā greznā
krāšņā pilī
izgaismotā saulstariem
brēcu savas skumjas strautā
metu dubļus atpakaļ
labāk viens pret dievu gribu
nekā kopā priecāties
lieki runāt skaistus vārdus
šķīst starp tiem viss apslēptais…
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form