A. Panteļējevs: Informācijas un analīzes dienests ir neatkarīga iestāde, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un tiešo uzraudzību realizē Ministru prezidents...
… tātad jūs esat Kalvīša cilvēki?
Pēc likuma – Ministru prezidenta. Šodien tas ir Kalvītis. Lielās specdienestu reformas sākās Repšes laikā ar domu izlīdzināt visas trīs drošības iestādes savā starpā, jo valdīja uzskats, ka SAB ir katrā ziņā pārāks par citām. Tad izveidoja Informācijas un analīzes dienestu – bez operatīvā darba tiesībām, t. i., mēs neesam "ķērāji", "noklausītāji" – mēs esam analizētāji. Kā likumā sacīts – mēs izvērtējam no visām drošības iestādēm saņemto informāciju un sniedzam to Nacionālās drošības padomes locekļiem. Otrs lielākais uzdevums – veikt tā saucamo draudu analīzi valstī.
Es saprotu, ka jūs sniedzat pārskatu par pārējo drošības dienestu informatīvajiem pārskatiem – vai tiekat klāt arī pieminētajai informācijai?
Jūs trāpījāt diezgan kutelīgā jautājumā. Mēs sniedzam vērtējumu par viņu SAGATAVOTO informāciju, bet mums neatklāj avotus, no kuriem ziņas smeltas. Paši diezgan daudz strādājam ar publiski pieejamo informāciju – avīzēs, Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas interneta saitos, izmantojot Ārlietu ministrijas materiālus, – un tad tiekam pie zināma fona, uz kura izvietot specdienestu iesūtītos dokumentus. Ja mēs lasītu tikai šos viņu trīs papīrus, tad tas nebūtu visai racionāli, tas būtu pašauri.
Ģenerālis sūta Kalvīša kungam papīrus katru nedēļu. Jautājums tāds – kad jūs Kalvītim sūtāt analīzi, kurā būtu teikuši: ģenerālis atkal kārtējoreiz norakstījis no avīzēm, jaunas ziņas nesniedz, ir acīm redzams avotu trūkums, ir redzams, ka iestādē valda zināmas politiskas tendences? Vai tā jūs varat izvērtēt – ne tikai informāciju, bet paša drošības dienesta darbu?
Mēs varam sniegt ieteikumus. Bet arī piesūtītos ziņojumus izvērtējam pietiekami kritiski. Pirmkārt, saliekot dažādas informācijas kopā; otrkārt, pievienojot šo fonu. Redziet, mēs esam jauns dienests, un galīgi negribētos savu darbību iesākt ar kašķi. Dažādiem ekspertiem var būt dažādi viedokļi. Mēs tāpēc nebakstām ar pirkstu, ka viens vai otrs ir aplams. Mēs cenšamies iedot arī savu. Es nezinu, vai arī nākotnē Informācijas un analīzes dienests uzņemsies šī "draudīgā pirksta", pārrauga funkcijas. Turpmāk varētu būt, ka sniegsim savas domas par to, kā trūkst viena vai otra drošības ienesta darbībā, kāda prioritāte tur būtu izvirzāma vai pastiprināma. Šobrīd ļoti svarīgi nodibināt normālas attiecības starp drošības iestādēm.
Mēs nerunājam par intrigām, bet gan kritisku analīzi. Vai vērtējat iekšpolitisko stāvokli? Vai tas ietilpst jēdzienā "valsts drošība"?
Nevērtējam partiju politikas jautājumus, nesniedzam, piemēram, premjeram analīzi, kas uzvarēs vēlēšanās.
Precizēšu. Visapkārt runā, cik slikti, ka visi brauc uz Īriju – bez faktiem, cik, kas un kā brauc. Pēc manām domām, Integrācijas ministrijai tad arī būtu jānodarbojas ar to, ka desmitiem tūkstošu latviešu ir prom, nevis ar gejām, lesbiešiem un ko tik vēl ne. Taču liekas, ka Pētersones kundzes iestādē neviens to par draudu neuzskata. Otra bīstamākā lieta, kad mēģina apdraudēt Latvijas suverenitāti. Visas šīs idejas par atsevišķu "obščinu", atsevišķu izglītību, par iespējām nodalīties atsevišķā grupā – vai katru dienu ir stāstiņi avīzēs. Tas, protams, esot tikai konkrētā autora "redzējums", bet faktiski vedina uz Latvijas saskaldīšanu. Par to pretim neviens nerunā, atstāj neievērotu.
Es piekristu jums – jā, tam jābūt mūsu redzes laukā. Kā bijušais politiķis atbildēšu tā – mūsu politiskās elites problēma aizvien vēl ir stingri izteiktās etniskās partijas kā izvēlētais vieglākais ceļš. Jebkuri mēģinājumi to pārvarēt nav izdevušies. Pat Valsts prezidente tagad saka – tie latvieši kašķējas savā starpā, krievi ir vienoti, viņi saņems vairāk. It kā jau pēc definīcijas noteikts, ka te būt latviskām un krieviskām partijām. Iedzīvotāji klausās – tā kā būtu loģiski. Ja esmu krievs, man jābalso par "PCTVL", ja esmu latvietis, nekas cits neatliek, kā balsot par to "vislatviskāko". Tā ejam pa riņķi nodalītībā. Avīzes arī – it kā būtu drukātas uz divām dažādām planētām. Tā nav laba attīstība, bet politiķiem laikam izdevīgi, jo paveras spekulācijas iespēja.
Jā, un pie šīs situācijas ir pierasts, divi ģenerāļi neziņo, ka saskatījuši te valsts suverenitātes apdraudējuma iespējas, viņi jau ir tikai "ielikti noteiktos rāmjos", viņiem jāziņo, ko prasa.
Es tā saprotu, ka Reinika kungs var komentēt, ko dara tā saucamās radikālās kustības. Runāt par organizācijām "tuvāk centram", ka tās nodarbojas ar nacionālo polemiku, būtu politisks jautājums. Drošības dienestiem it kā nepiekristu tiesības tanī īsti iejaukties.
Eksministrs Māris Gulbis drosmīgi atklāja, ka Drošības policija mēģina būt neitrāla, taču pēdējos notikumos esot jūtama "pretnacionāla nostāja". Ja Reiniks ir "mazliet pretnacionāls", tad visai iestādei tā jādarbojas. Vai Gulbja vērojumi ir pareizi?
Es nepiekristu gan, ka Reiniks ir "pretnacionāls". Cita lieta, ka savā reizē viņš mēģina uzmanīgi signalizēt par jūsu minētām lietām, un tad – kā kurš to uztver. Nu, piemēram, Klementjevs jums droši vien pastāstītu, kāds Reiniks ir briesmīgs "antikrievs".
Jā, jā, un mūsu krietnais Emsis nemaz nešaubās, ka Nacionālās drošības komisijā saskaņietim Klementjevam viņam jāsēž pie labās rokas par sekretāru. Kā viņam vispār pielaide iedota?
Amats to noteic. Atgriežoties pie Reinika – tāpat dzirdēti pārmetumi no krievu puses, kā viņš vajājot štābistus un tādā garā.
Un, ja ir divkopienu valsts, tad nākamā prasība ir attiecīgi pieskaņota izglītības sistēma, tad – noteikta kvota pārstāvībai Saeimā, vicepremjera vieta valdībā un tā tālāk.
Var meklēt vainīgo Reinikā, Kažociņā, nezinu, kurā vēl, bet te pirmā runa ir par politisko atbildību, kādēļ tāda situācija izveidojusies. Es šaubos, vai celtos īpašs ļaunums, ja šinī laikā kādu krievu arī būtu ielikuši par ministru.
Nē, ne par to ir runa. Ir taču valstij uzticamu, labu cittautiešu diezgan, ko likt amatos. Tieši otrādi, vajadzēja sen rīkoties, lai neviens krievs nevarētu teikt, ka viņš nejūt, ka par krieviem te interesētos, ka tie atstumti. Taču tad jācīnās pret valstij naidīgu propagandu, Latvijas valsts šķelšanu un nonicināšanu.
Nuja, tā ir bijusi politiskā kļūda, ko pieļāva partijas, kas atradās pie varas. "LC" pavīdēja doma dibināt kādu krievu sekciju, bet tā arī neizšķīrāmies. It kā lai nemulsinātu vēlētāju, bet īstenībā, jā, tā bija vieglākā ceļa iešana.
Es pats 15 gadus esmu nodzīvojis šajā "režīmā", un man ir ko brīnīties, ka Saeimā nedzirdam īstas politiskas runas par valstij svarīgām lietām. Tur var runāt, ka zobi jātīra, ausis jāmazgā.
Kā valsts pīlāram jums man un lasītājiem jārāda, ka īstenībā viss ir rožainākās krāsās.
Es pieņemu, ka mūsu dienesta darbā ir jāizvirza šī tematika par apdraudējumiem valsts suverenitātei un jāpilda neatkarīgi no tā, ir vai nav pasūtījums. Paskatīsimies kaut uz 16. martu – pirms pieciem gadiem tā tas nenotika. Tas, kā 16. martu sagaida tagad, ir virziens, kas uzņemts uz pretnostādīšanu. Arī nākamgad šo datumu neizņems no kalendāra.
Varbūt jums jātaisa ziņojums, kas īsti noticis šai 16. marta epopejā pēdējos gados? Bet varbūt valdība vai premjers nemaz negrib to zināt? Par labējiem radikāļiem nodēvēto avīzītē izlasīju, ka 16. marts pārtopot par nacionālās pretestības dienu, un ministri atsaucas – tie vecie jau tur nemaz nenāk, tie jaunie, radikālie spieto, itin kā no tiesas gaidot, kad pēdējais leģionārs būs zem zemes un līdz ar to apraks arī datumu. Bet tad gan jāatminas, ka pirmā kara nacionālie brīvības cīnītāji visi ir apmiruši un beidzamais Lāčplēša ordeņa kavalieris arī aizsaulē. Taču tāpēc nav aizmirsti.
Jā, laikam tas vairs nav tikai datums leģionāru piemiņai...
... jo nākot ne leģionāri, bet "provokatori".
Un izlīst kāds latents, iekšējs konflikts, kura ir vairāk nekā pirms dažiem gadiem. Arī 9. maijā – iepretim svinētāju pūlim šogad izvietojās daži piketētāji. Varbūt citugad būs jau vairāki desmiti vai simti. Tas ir pieteikums pētīt strāvas, nevis izolētas problēmas, citādi mēs kārtējoreiz atgriezīsimies pie iespējamu nekārtību novērošanas šajos datumos, un vēl 4. maijā, un vēl 1. septembrī, kā nu kuroreiz strāvas lauzīsies uz āru.
Tikai tad mums būs atkal cita valdība, citi ministri ar saviem ieskatiem – te nu ir tā "nopietnā, dziļākā" politika.
Te nu mēģināšu ņemt vārdu aizstāvībai – tāpēc jau ir valsts drošības iestādes, Reiniks, Kažociņš, kas katrureiz mēģina vērst uzmanību uz problēmām. Lai arī vienmēr skarot tā saucamos radikāļus, tomēr arī cenšoties papētīt, kas viņus uztur, kas viņus motivē, kāpēc izvērtusies tāda pretimstāvēšana. Beigu beigās nonākam pie tā, ka 16. marts ir arī kaut kāda politisko partiju muskuļu demonstrēšanas diena, īpaši no krievisko partiju puses. Viņi vēl pretendē uz zināmu pasaules uzmanību šajā datumā savai lietai.
Vai analīzes iestādei savu pienākumu veikšanai ir pienācīga kadru bāze un kvalifikācija, konkurētspējīgas algas?
Algas ir normālas, bet dienestu, protams, centīsimies nostiprināt ar spējīgiem analītiķiem. Lai pie mums strādātu, kā saprotat, ir zināmas prasības, un varbūt tāpēc tā lielākā problēma, manuprāt, ir ierobežotais kadru loks, kad tie no viena dienesta pārceļo uz otru.
Ko jūs, starp citu, domājat par sorosiešiem? Avīzes viņus pārskaitījušas, izrādījies, ka viņi strādā daudzum daudzās vietās – un svarīgās vietās. Nekur gan nav aprakstīts, kāpēc un vai tie sorosieši ir ideoloģiski kaitīgi.
Jāsaprot, ka Soross Ņujorkā nesēž un nedomā, ko Latvijā vietējiem kadriem pirmdien, otrdien un trešdien darīt. Viņš ir tikai piešķīris zināmu finansiālu bāzi, bet darbības saturu nosaka mūsu pašu bāleliņi. Par to es daudz vis negribētu izteikties, bet principiālā ziņā – demokrātija balstās uz zināmu viedokļu līdzsvaru. Šinī gadījumā nav tā viedokļu līdzsvara. Ir iekarots zināms monopolstāvoklis – no vienas puses, kas tiek pausts caur dažādākajām organizācijām. Mums īsti nav citu organizāciju, citu tīklu balansam. Tāpēc sabiedriskajā telpā dominē viens uzskats, kas izplešas līdz pat sīkām detaļām – par lauksaimniecības fondu sadali, par kāpu zonas apbūves noteikumiem. Pēkšņi viņi ir visur.
Bet vai jūsu dienesta darbība kaut kā publiski izpaudusies?
Pēc pašreizējās likumdošanas – nē. Mēs it kā esam slepenpadomnieki valsts vadītājiem, kuru darbību noteic ar pāris pantiem Drošības iestāžu likumā. Nu, iespējams, ka būs kādas izmaiņas, paplašinājumi likumdošanā. Improvizējot uz vietas, es, piemēram, zinu, ka Vācijā līdzīgas iestādes ļaudis sniedz ziņojumus parlamentā. Tie ir publiski pieejami, ar vērtējumiem, norādēm uz tendencēm.
Droši vien kā vecs "politiskais buks" jūs varētu sniegt mūsu lasītājiem savu privāto politisko prognozi, vēlēšanām nākot.
Personīgi man šķiet, ka diezgan daudzi nepiedalīsies balsošanā, jo nav šo lielo, izvirzīto jautājumu, par ko runājām un kā dēļ būtu vērts atdot savu balsi vieniem vai otriem. Muļķīgi ir izvēlēties, vai šie ir netīrāki, vai tie, vai kuri efektīgāk sadeva otriem pa zobiem. Jūs teicāt – neparādās lokomotīves. Es sauktu pēc līderiem. Lokomotīvi var paņemt no teātra scēnas vai sporta arēnas. Līderis nāk no politiskās vides. Līdz ar to Saeima var būt pietiekami sadrumstalota, valdības veidošanas process ilgs, un šobrīd es neredzu potences, ka tā spētu kļūt kvalitatīvi labāka par pašreizējo Saeimu.
Panteļējeva kungs, kā jūs skatāties uz variantu, ka Lemberga kungs nāks uz Rīgu drošu roku vadīt, novērst tās iekšējās domstarpības?
Es būtu rezervēts par to izteikties, jo man pietiek klausīties baumas, ka esmu Lemberga "aģents" Informācijas un analīzes dienestā. Es objektīvi manu vienu lietu, ka Ventspils mēram būtu pietiekami liels vēlētāju resurss, ko parāda skaitļi aptaujās. Jājautā – kāpēc, kādu vakuumu vēlētāju apziņā viņš aizpilda?
Noteikti, ka kā saimniecisks vīrs, kas attīstījis savu pilsētu...
Nu tieši tā, un dēļ cilvēku varbūt naivas iedomas, ka Lembergs kaut kādā veidā varētu novērst sadrumstalotību. Es, pirmkārt, nezinu, vai viņš maz grib atstāt Ventspili, un, ja arī, nosacīti runājot, Lembergs tomēr kļūtu par premjeru, neticu, ka vairākums būs tik noteikts, lai koalīcija neiznāktu atkal visnotaļ samocīta. Nevaru iedomāties, kā Lembergs strādās ar šo samocīto koalīciju. Jo – diplomāts viņš nudien nav. To es varu teikt kā aģents vai neaģents – kā slavens diplomāts Lembergs nav pazīstams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
