akmens biķeris

stāv klajā laukā

klusēdams tālē raugās

gaida atnākam draugus

vasaras biķerī

dzīvības liķieris

svaigi norūdzis

vasaraudzis

ne skumju mākts

tik dzīvības dzīts

es viņu tveru

priekā tukšodams dzeru

viss apkārt zied un līksmo

putekšņi skaras un drīksnas

esam paspējuši izdīgt un cerot

trauslo dzīvesprieku

ik mirkli tverot

no saknes no stiebra

no auglenīcas

vasaras mīlestībā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!