- DIEVS, RUNĀ AR MANI! - Ko bļauj, domā, ka es kurls? - Nnu...it kā nē, vienkārši gribēju, lai tu mani sadzirdi... - Pilnīgs idiots! Es taču esmu visur un dzirdu visus. - Bet kāpēc tad līdz šim tu man neesi atbildējis? - Bet kas tev teica, ka es tagad tev atbildu? - Bet es tevi dzirdu! - Māņi, māņi. - Bet ar ko tad es sarunājos? - Jautā savai sirdij. - Sirds saka, ka jāgriežas pie Dieva. - Nu labi - es esmu Dievs. - Bet ko tad tu pirms tam noliedzi? - Beidz dirsties, citādi vairs nekad ar tevi nerunāšu! - Ok, ok... nevajag uzreiz tā apvainoties. - Dievs neapvainojas! Nekad! TU SAPRATI!!! - Sapratu, sapratu...bet kaut kāds jokains Dievs tu esi. - A mēs visi tādi. - Kas visi?! - Mēs – dievi! - Kas - jūs vairāki? - Nu jā - uz maiņām ņemamies - par pasauli un cilvēkiem rūpējamies. - Bet kurš ir tas, par ko Bībelē raksta? - Nu, atkarībā kur. - Kā kur? - Tur taču tik daudz to notikumu... Katram iznāca pasvīst savā laikā. - Nu, piemēram? - Nu, teiksim, es personīgi esmu tas, kurš te bija tajā laikā, kad Jēzus saka – tie pirmie vēlāk vairāk nebūs nekādi pirmie. - Tu domā – “tie pirmie būs tie pēdējie”? - Nu jā, jā - kāda starpība. - Nu un kāpēc tad viņš tā teica? - Kā lai es zinu? Kaut kāds domu gājiens jau bija...Ai, ko piesējies? Un vispār – tu tāds uzbāzīgs. - Bet es nekad nebiju ar Dievu runājis – gribas šo to uzzināt. - Nu prasi! - Nu, piemēram, kā radās pasaule? - Ūha ha hā!!! - Ko smejies? Normāls jautājums. - Tu ko, tiešām nezini? - Nēēē... - Ok, muļķīt. Citiem vārdiem – bija tāds big bang, un viss sāka izplesties no viena punkta... - Bet to jau skolā māca! - Nu protams! Bet es jau domāju, ka tu neesi tur gājis. - Esmu, bet šajos jautājumos tā īsti neko nevarēju saprast... - Nu pilnīgs idiņš! Kāpēc es ar tevi ielaidos? - Kaut vai tāpēc, ka tu esi Dievs – visus mīlošs, visu zinošs... - ...visu mākošs, visu redzošs bla bla bla. - Nu, vai tad tā nav? - Ir. - Nu tad ko tu slēp sveci zem pūra – stāsti! - Nu ko tad tev stāstīt? - Ah...nu nezinu...kaut vai....nē...nu – kas ir pēc nāves? - Kā lai es to zinu – dievi ir nemirstīgi. - Nu jā, bet cilvēks – kas notiek ar cilvēku pēc nāves? - Ar cilvēku? - Aha. - Nekas tāds – kādu brīdi radi, draugi raud, tad aprok zemē un pēc kāda laika aizmirst. - Bet to jau es arī zinu! - Nu tad neuzdod jautājumus, kurus pats zini! - Nu labi...nu tad pastāsti kā ir tur - paradīzē? - Ooo, mūžīga zaļa pļava, akācijas un īrisi, jaunas meitenes staigā apkārt baltos, caurspīdīgos halātiņos un pienes pīles... - Pīles? - Nu, tās, ko liek apakšā, kad vajag, nu to ...čurāt. - Kam tas? - Kā - kam tas? Tu nekad nečurā? - Čurāju... - Ko tad uzdod tik debīlus jautājumus? - Bet kāpēc tad paradīzē jāčurā? - Paradīzē nečurā, muļķīt, čurā pīlē. Tāpēc jau tās pīles ir, lai neviens neiedomātos čurāt paradīzē. - Āāā... - Bēē... Ko vēl gribi zināt, jo drīz jau jāiet. - Un kas nāks tavā vietā? - Ai, tas jokainais, kurš ar Ardžunu Kuruksetras kaujā karoja. - Āāā... tas! Un kāds ir viņš? - Normāls. - Kā tas ir – normāls? - Nu tā – normāls un viss. - Un tu – nenormāls? - Arī normāls. - Bet jūs taču arī kaut kā jautrojaties? - Dažkārt... vienreiz bija tāds labs garastāvoklis, un es samācīju cilvēkiem, ka tie var būt labāki par Dievu. - Zinu to stāstu! - Tas arī publicēts? - Jā, vecajā derībā. - Kurā vietā? - Kaut kādā tur pantā Mozus grāmatā. - Āaa, pareizi. Kruti, vai ne? - Tīri tā neko. Un tad tevi par sodu nosūtīja uz zemi. Tā bija? - Ko? Fuflo pilnīgs. Moch drukas kļūda. Tajā laikā šeit bija... nu tas tur ... kā viņu... Juhbe. - Jahve? - Tas pats, bet tas kaut kādus sūdus šeit savarīja, un viņu aizsūtīja velns zin kur. - Hmm, tas interesanti. Bet kādus sūdus viņš savārīja? - Sabesījās par kaut ko – sasolīja sievietēm dzemdību mokas, tad atriebības visādas. Karus provocēja... tad gan asinis šķīda, vopšem nojūdzās pilnīgi sviestā. - Tu saki – sūtīja to, aizsūtīja šito...bet kas sūta? - Ai, viens otru sūta... - Ahā.. Bet kas ir Jēzum tēvs? - Jēzum tēvs, Jēzum tēvs. Kāds tēvs – tāds dēls... Apnicis, par šito runāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit