A. Ārgalis: Jāatzīst, ka visi centieni kopš 1993. gada iedzīvināt šo vietu bijuši neveiksmīgi. Tomēr Mežaparks joprojām ir laba atpūtas vieta. Sestdienās, svētdienās tur nav kur nolikt automašīnu, jo visas šķērsielas ir pilnas. Līdz ar to zaļā zona daudzviet ir izbraukāta.
Pirms vairākām nedēļām beidzās starptautiskais plenērs "Rīgas "zaļās sirds" – Mežaparka – nākotnes vīzijas", kurā piedalījās citu valstu un Latvijas arhitekti. Gan mūsu speciālistiem iepriekš bija tāda nostāja, gan to apstiprināja plenēra dalībnieki – Mežaparkam jāpaliek nedalāmam atpūtas centram.
Tajā būtu gan kultūras sarīkojumi, gan citi izklaides veidi. Viens no plenērā piedāvātajiem risinājumiem ir pārvietot Mežaparka Lielo estrādi blakus Ķīšezeram. Turklāt projektēšanu varētu veikt ātri. Līdz ar to meža centrālā daļa būtu atbrīvota no jebkādām celtnēm un paliktu arī patīkamas meža pļaviņas. Tur būtu gājēju celiņi, vasarās varētu braukt ar velosipēdiem, skrituļslidām, ziemā slēpot.
Otrs piedāvātais variants ir atstāt estrādi līdzšinējā vietā. Varētu sākt atdzīvināt Mežaparku no Viestura prospekta puses. Tur ir iespējas izbūvēt vairākstāvu novietnes automašīnām. Šobrīd aktīvākai atpūtai izmantotā Mežaparka daļa ir 20 hektāru liela, bet kopā tie ir vairāk nekā 400 hektāri. Tāpat ir ideja atdzīvināt Ķīšezera krastu, izbūvējot laivu novietnes, iekārtojot visiem noteikumiem atbilstošu peldvietu. Projektus, kuros nepieciešamas ļoti lielas investīcijas – gaisa tramvajus u. c. –, tuvākajos desmit gados nevarēsim īstenot.
Manuprāt, rajonā ap Rīgas Zooloģisko dārzu arī ir ļoti smaga situācija ar transporta novietošanu. Tādēļ sporta kompleksa "Ķeizarmežs" tuvumā ir ieplānotas daudzstāvu autostāvvietas 800 automašīnām. Mežaparks savā attīstībā varētu iet strauji uz priekšu arī tāpēc, ka šogad tur pabeigsim centralizētu ūdensvada un kanalizācijas sistēmas pārbūvi. Centrālais ūdensvads aiziet līdz Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Ir variants to aizvilkt līdz estrādei vai iekšā no Mangaļiem. Līdz šim izgāzt naudu tualešu iekārtošanai pie estrādes bija bezjēdzīgi, ja nav atrisināta infrastruktūra.
Idejas ir uzklausītas. Kā Rīgas dome tālāk risinās šos jautājumus?
Idejas novembrī apkopos Rīgas domes Attīstības departamentā un izskatīs koalīcijas padomē. Tad domei būs jāpieņem politisks lēmums, kā Mežaparka estrādi līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem 2008.gadā pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna. Mežaparka teritorijai ir nepieciešams izstrādāt detaļplānojumu.
Kam konkrēti šo jautājumu risināšanā nākamā gada budžetā ir nepieciešami līdzekļi?
Jāņem vērā, ka Rīgas domes budžets ļoti labi pildās un pēdējos gados ir dubultojies. Es domāju, ka nākamgad varēsim atvēlēt nopietnu summu, lai Mežaparka jautājumu virzītu uz priekšu.
Divas biedrības ik pa laikam izsakās par Mežaparka attīstību. Vai šīs biedrības iesaka ko lietderīgu?
Es negribētu kritizēt sabiedriskas organizācijas, bet, manuprāt, Mežaparka attīstībai tās dod maz jaunu ideju. Turklāt idejas ir viens, bet finansiāls segums – otrs. No vienas puses, varbūt var vēlēties, lai tur nekādi trokšņi netraucē mieru, bet, no otras, jāņem vērā, ka Mežaparks ir viena no pilsētnieku iecienītākajām atpūtas vietām. Šī vēlamā klusuma dēļ visiem nepatīk pat Mežaparkā notiekošie Dziesmu svētki.
Atceros, cik lielas pretenzijas izskanēja, kad bijušo izgāztuvi vienā Mežaparka stūrī iznomājām Sandim Ozoliņam golfa laukuma izveidei. Tā bija brīvi pieejama vieta, kur varēja makšķerēt, dedzināt ugunskurus un darīt, ko grib.
Arī viena no arhitektu plenērā izteiktajām idejām piedāvā Mežaparkā rīkot piknikus, kurināt ugunskurus. Vai tas būtu pieņemami?
Šādos plenēros arhitekti nedaudz sacenšas domu lidojumā. Tas ir labi, bet esmu šajos jautājumos piesardzīgs. Mūsu sabiedrībai vēl daudz kas jāmācās, jo esam aiz sevis paraduši atstāt nesakoptu vietu. Nākotnē šādu ideju varētu īstenot, jo Mežaparkā ir pietiekami daudz brīvas teritorijas.
Jūs minējāt peldvietas, kuru sakārtošanā domei jāiegulda daudz darba.
Jautājumu, ka pie Ķīšezera jābūt publiskai peldvietai, sākām risināt šogad. Attīstības fondā esam iedalījuši līdzekļus šīs peldvietas minimālai sakārtošanai. Savukārt peldvietai nepieciešamo telpu izbūvei, laivu novietnēm nepieciešamos līdzekļus noteikti dome ieguldīs nākamajos trijos gados.
Šobrīd Mežaparka apsaimniekošana ir vairāku struktūru pārziņā. Vai tā būs arī nākotnē?
Kad akciju sabiedrība "Mežaparks" kļuva maksātnespējīga, tās funkcijas sadalīja. Lai kaut kāda kārtība būtu Mežaparkā, tur darbojas "Dārzi un parki", "Meža aģentūra", Ziemeļu rajona izpilddirekcija. Par īpašumiem atbildība ir domes Īpašumu departamentam, un iepriekšējā Rīgas dome vēl ir deleģējusi atbildību Kultūras pārvaldei. Mēs esam par to, ka apsaimniekotājam jābūt vienam – "Dārziem un parkiem". Koalīcijas partneriem ir cits viedoklis. Kad būs viss izlemts, kā Mežaparkā būvēt tālāk, tad varēs dibināt "Mežaparka aģentūru".
Kamēr tur nebūs ieguldīts privātais kapitāls, īstas kārtības droši vien nebūs. Tātad no konceptuālā risinājuma viedokļa Mežaparks Rīgas domei ir viskarstākais jautājums.
Ja neņem vērā, ka vēl nākamgad gribam sakārtot peldvietas Vecāķos un Vakarbuļļos, tad no atpūtas vietām Mežaparks ir mūsu prioritāte.
Kā virzās Lucavsalas attīstība?
Ar to mums līdz šim nav veicies. Pirmo apbūves variantu koalīcijas partneri nokritizēja, sakot, ka tur varētu būt kāda afēra. Tagad saprasts, ka nekā tāda tur nav. Taču pa šo laiku ir radies privatizācijas likuma variants, ka zemi pašvaldība var iznomāt tikai uz 12 gadiem. Pie šādiem nosacījumiem neatradīsies neviens trakais, kurš būs gatavs ieguldīt tuvu miljardam un attīstīt Lucavsalu. Mēs uzskatām, ka likums ir jālabo. Nevaram šajā lietā virzīties uz priekšu, kamēr nav apstiprināts pilsētas attīstības plāns.
Jums ir savs redzējums, kā Rīga varētu kļūt teritoriāli plašāka. Kāpēc apkārtējos pagastus vajadzētu tai pievienot?
Jau tad, kad biju Rīgas domes priekšsēdētājs, sacīju, ka Rīgai būs jāsaplūst kopā ar Jūrmalu. Tad arī reakcija bija ļoti asa. Sekojot līdzi, kā Eiropā sadala dažādu fondu naudu, redzams, ka tos saņem skaitliski lielākie naudas prasītāji. Patīk tas vai nepatīk, bet galvaspilsētas apkārtnei būs kopā ar Rīgu jārisina dažādi attīstības projekti. Esmu pārliecināts – ja Mārupe iesniegtu Eiropas Savienībā projektu par dažu ielu apgaismojumu, tad tas nomirtu jau sākuma stadijā. Bet, ja tas būs kontekstā ar Rīgas ielu apgaismojuma uzlabošanu, tad projektam būs jau cits skanējums. Šī Pierīgas pašvaldību apvienošanās ar Rīgu pagaidām nav konkrēts projekts. Tas ir mans redzējums.
Šādas apvienošanās iespējas jūs saskatāt administratīvi teritoriālās vai reģionālās reformas ietvaros?
Es negribu runāt par kādu konkrētu risinājuma formu, bet par jautājumu pēc būtības. Piemēram, transporta, komunikāciju risinājumos visas puses nonāks pie secinājuma, ka šī sadarbība ir vienīgais pareizais risinājums. Ļoti daudzi, kuri dzīvo Pierīgas pagastos, strādā Rīgā, ārstējas šeit, viņu bērni mācās šeit. Uz mājām viņi aizbrauc tikai izgulēties. Kad šis Pierīgas pagasta iedzīvotājs Rīgā sastopas ar sastrēguma problēmām, viņš nelamā Ādažu vai Mārupes pagasta priekšsēdētāju, bet gan Rīgas domes neizdarību.
Iedzīvotāji pamet Rīgas daudzdzīvokļu mājas, iegādājas īpašumus Pierīgā un no galvaspilsētas aiziet ar visiem nodokļiem.
Pierīgas pašvaldību budžeti dubultojas vai pat trīskāršojas, bet pakalpojumu sniegšana viņu iedzīvotājiem paliek mums. Man patika televīzijas raidījums "Brīnumzeme", kur bija teikts: "Tas Ārgalis jau nemaz tik naivi nebija domājis par to Rīgas un Jūrmalas apvienošanu. Pēc tam pievienotu Lapmežciemu utt., un pamatā ir doma visu pievienot Ventspilij. Tas viss ir Aivariņa darbs."
Jūs liekat uzsvaru uz turīgāko iedzīvotāju piesaisti, bet vai speciālists ar vairāku simtu latu algu jums nešķiet pietiekami interesants? Tādu taču Rīgā dzīvo ļoti daudz.
Jebkurš nodokļu maksātājs pašvaldībai ir interesants, ņemot vērā, ka pamatā pašvaldībai ienākumi ir no viņiem. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Rīga šogad ieskaitīja 27 miljonus latu, nākamgad ieskaitīs vairāk nekā 30 miljonus latu. Taču šis fonds nav devis būtisku atdevi. Tā mērķis bija izlīdzināt finansiālo starpību starp pašvaldībām. Pēc šiem ieguldījumiem vajadzēja rasties jaunām darba vietām. Nekas tāds masveidā nav noticis. Cilvēki brauc strādāt uz Rīgu. Ja kāds varētu pateikt, ko šie mūsu samaksātie 27 miljoni latu ir konkrētu devuši? Par šo naudu mēs varētu uzcelt desmitiem jaunu sporta zāļu vai sakārtot 60 kilometrus ielu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
