“Visi autobusā!!!”: atskanēja viņas bargā, bet dusmās mazliet trīcošā balss. Jap! Tā bija mūsu klases skolotājas Apolonijas Nesatures skarbā balss. Skolēnu vidū viņa vairāk bija pazīstama, kā Sirmā Kundze ar ziloņkaula spieķīti. Klupdami, krizdami ieņēmām savas vietas. Stipri aizcirzdama autobusa durvis, sakārtojot protēzes, ievēlās arī Nesature. Mēs visi, kā viens pazudām viņas baisajā ēnā.

Sakniebdama sausās lūpas, viņa iekliedzās vēl skaļāk: “Tāks, šīsdienas ekskursijas gala mērķis ir Kaza – Rags!” Nejauši pamanīju, ka pēc skolotājas teiktajiem vārdiem, blakus sēdošajai Elvīrai piebrieda krūšu galiņi, taču, neko nenojautu par siekalu, kura sniedzās no mana lūpu kaktiņa līdz pat autobusa grīdai. Elvīrai vienmēr vārds “rags” ir saistījies ar falliskiem simboliem. Viņa nāca no nelabvēlīgas ģimenes un tāpēc man ļoti patika.

Nepagāja ne stunda, kā iebraucām Klitorciemā un tad viss sākās. Man sacēlās. Bailēs, no tā ka kāds varētu ievērot manu piebriedušo daiktu, sāku trīcēt, kā Āpša sēklinieks vējā. Nekas tāds ar mani agrāk nebija noticis. Elvīra ieskatījās man acīs un ķecerīgi piebilda: “Ņirdzīgi, vai ne!!!” Izejot no neveiklās situācijas, piedāvāju viņai savas pusdienu desmaizītes.

Diemžēl viņa no tām neatteicās. L
Autobuss apstājās, un Sirmā Kundze iebrēcās, kā aizkauta govs: “Visi ārā!!!” Trīsreiz piesizdama ar spieķīti pret zemi, viņa sāka izklāstīt tālāko ekskursijas maršrutu: “Tāks, tagad mums jādodas caur Stringu mežu, pa Kaunuma taku, uz Vaginālijas Muzeju, kurš dibināts par godu slavenajam vāverīšu medniekam, Priekšādiņu Jēkabam.” Šie vārdi atstāja uz mani spilgtu iespaidu un atcerējos to, kas ar mani notika autobusā.

Ieejot muzejā, uz mirkli sajutos, kā Zvejniekciemā, un seksuālās auras pārņemts izdrāzos no muzeja, atsitoties ar pieri starp Sirmās Kundzes krūtīm. Par to viņa mani nopēra ar savu Ulmaņlaika zeķturi.

Nākamā ekskursijas pietura bija “Triperosta”. No turienes ar pansionātam piederošo ledlauzi “CLIMAX”, devāmies uz Kaza – Ragu. Tur nonācis es sajutos, kā rubenis riesta laikā un šo emociju nomākts ierāvu Elvīru krūmos, lai darītu ar viņu TO. Diemžēl, vai arī par nelaimi, ziņkārīgais klasesbiedrs un plastilīna lipināšanas pulciņa loceklis Inguss Ānuss mūs izsekoja un nežēlīgi nobiedēja. Sajutu, ka nevaru vairs izvilkt no Elvīras savu lepnumu. Pat nepalīdzēja burvju vārds “atlaidies”.

Lielā kauna pārņemti ielēcām Zilā Kalna Martas aizā, tautā dēvētu, par lielo kanjonu. Sirmā Kundze uzkāpusi pašā raga virsotnē, norāva no sevis visas drēbes, un vicinot spieķīti pateica pirmos (kā viņai šķita) vārdus, no sirds: “Es jums teicu, ka gadījuma sakari pie laba gala nenovedīs!!!”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!