Himalajos atrodas lielākie ūdens krājumi pēc polārajām ledus segām, un tie dod ūdeni septiņām lielām Āzijas upēm.
WWF paziņoja, ka ka tūlītēja rīcība klimata izmaiņu novēršanai varētu palēnināt kušanas ātrumu, kas pieaug ar katru gadu.
"Straujā Himalaju šļūdoņu kušana vispirms palielinās ūdens daudzumu upēs, izraisot plašus plūdus," sacīja WWF globālo klimata izmaiņu programmas direktore Dženifera Morgana. "Taču dažās desmitgadēs šī situācija izmainīsies un ūdens līmenis samazināsies, kas nozīmēs milzīgas ekoloģiskās un vides problēmas cilvēkiem Ķīnas rietumos, Nepālā un Indijas ziemeļos."
Kalnu šļūdoņi, kas regulē ūdens ieplūdumu Gangas, Indas, Bramaputras, Mekongas, Tanlvinas, Jandzi un Dzeltenajā upē, sarūk par 10-15 metriem gadā.
Simtiem miljoniem cilvēku Ķīnā un Indijā, no kuriem lielākā daļa dzīvo tālu no kalniem, izmanto šo upju piegādāto ūdeni.
Daudzi dzīvo līdzenumos, kurus smagi skar ūdens līmeņa pacelšanās upēs. Turklāt vairums zemnieku izmanto regulāro irigāciju, lai audzētu savu ražu.
WWF paziņoja, ka iespējamā katastrofa reģionā jāņem vērā 20 industrializēto valstu ministriem, kuri Londonā sapulcēsies uz divām sanāksmēm par klimata izmaiņām.
"Ministriem tagad ir jāsaprot, ka pasaulei draud ekonomiska un attīstības katastrofa, ja netiks samazināts globālās sasilšanas līmenis," sacīja Morgana.
Pēc viņas vārdiem, WWF veiktais pētījums liecina, ka Zemes temperatūra nedaudz vairāk kā 20 gados varētu pieaugt par diviem grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa.
Ļaut temperatūrai kāpt līdz tādam līmenim būtu "patiesi bīstami", sacīja Morgana.
Nepālā, Ķīnā un Indijā jau ir novērojamas klimata izmaiņu pazīmes, teikts WWF ziņojumā. Nepālā gada vidējā temperatūra ir pieaugusi par 0,06 grādiem un trīs upēs novērojama ūdens līmeņa krišanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
