Rimšēvics: jāievieš kredītu nodoklis (papildināts)

Latvijas banku asociācijas rezidents Teodors Tverijons portālam “Delfi” sacīja, ka bankas neatbalsta kreditēšanas ierobežošanu. “Mēs bijām, esam un būsim pret šādiem priekšlikumiem, kamēr paši nesapratīsim, ka turpmāk tādiem tempiem kreditēt nevar, un mums nav vajadzīga aizbildniecība un padomi,” sacīja Banku asociācijas vadītājs.

“Jācīnās ir pret kādu negatīvu parādību, jāpajautā kredītu ņēmējiem, vai kreditēšana ir pozitīva vai negatīva parādība, un jāpaskaidro viņam, ko viņš ir izdarījis sliktu, ja ar to ir jācīnās, kā pret smēķēšanu vai naudas atmazgāšanu,” norādīja Tverijons.

Tverijons uzsvēra, ka kreditēšanas tempu pieaugumu nevar vērtēt, skatoties uz vienu ciparu, nepieciešama dziļāka analīze un pašlaik bankām “ne par kripatiņu nav šaubu par kredītu kvalitāti un par cilvēku iespēju tos atdot”.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas kreditēšanas tempi sākuši pieaugt tikai pēdējos pāris gados, kad samazinājušās kredītu likmes, un še tempi joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa, tādēļ pieaugumi vēl turpināsies. “Tas būtu tas pats, ja veikals sāktu cīnīties ar pārāk lielu piena pārošanas apjomu,” salīdzināja Tverijons.

Rimšēvics arī sniedza atskatu par pagājušā gada Latvijas ekonomikas pamatrādītājiem un ieskicēja šī gada perspektīvas. Rimšēvics atzīmēja, ka šī gada februārī atkal pieauguši inflācijas tempi, kas janvārī bija pierimuši, saistot šo parādību ar aizkavētu reakciju uz janvārī ieviestajām izmaiņām nodokļu sistēmā. Gada otrajā pusē tiek prognozēta inflācijas samazināšanās, samazinoties pieprasījuma faktora ietekmei uz inflāciju. Latvijas Banka prognozē, ka šogad inflācijas apjomi būs 4,5-5% no IKP.

Pagājušogad bija arī augsts tekošā konta deficīts – 12% un otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā aiz Igaunijas. Šogad tiek prognozēta tekošā konta deficīta samazināšanās, nepārsniedzot 10%. Šādu optimistisku prognozi ļauj izdarīt fakts, ka 2004. gada pēdējā ceturksnī mūsu valstij eksporta pieauguma temps pārsniedza importa pieauguma tempu.