ANO Ģenerālā asambleja otrdien atklāja savu vēsturisko 60.sesiju, Zviedrijas pārstāvim Jānam Elīasonam pārņemot asamblejas prezidentūru no 59.sesijas prezidenta, Gabonas ārlietu ministra Žana Pinga, lai vadītu 191 nāciju organizāciju jaunā reformu laikā.
Pings slēdza 59.sesiju pēc tam, kad asambleja pieņēma 35 lapas garo galīgo dokumentu par ANO reformām, kas līdz pēdējam brīdim tika noslīpēts sūtņu sarunās.

Gandrīz nedēļu ilgās 32 sūtņu sarunās panākts kompromiss par reformu plānu, lēmumu pieņemšanu strīdīgos jautājumos atliekot uz vēlāku laiku.

Pabeigtajā dokumentā nav iekļautas prasības mainīt organizāciju, un to kritizēja arī ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans.

"Tas ir labs dokuments, bet mēs neesam ieguvuši to, ko gribējām," preses konferencē sacīja Annans.

”Tas ir apkaunojums, ka sarunu pārstāvji galīgajā dokumentā nav pavirzījuši tālāk jautājumus par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu,” viņš teica.

"Es aicinu pasaules līderus iesaistīties un pārņemt vadību šajos jautājumos," sacīja Annans, piebilstot, ka visam kaitē daži "sagandētāji", kas iebilst pret reformām un pārējie, kas bija neelastīgi sarunu gaitā.

Annans otrdienas vakarā tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, apspriežoties par virkni jautājumu attiecībā uz Irāku, Libānu, Sīriju, Afganistānu, Irānu, Āfrikas miera uzturēšanas misijām un Sudānas Dārfūras konfliktu.

Trešdien Annans un Bušs atklās vairāk nekā 170 valstu prezidentu un premjeru trīs dienu sammitu, kura laikā valstu līderiem jāapstiprina tā dēvētais galīgais dokuments.

Pēc sammita atklāšanas notiks atsevišķas sesijas, kas veltītas attīstības finansēšanai.

Šī dokumenta izstrādāšanā piedalījās 32 valstu sūtņu pamatgrupa, kas pēdējās nedēļās virknē sarunu aiz slēgtām durvīm centās vienoties par dokumenta tekstu.

Annana šogad ierosināto reformu mērķis ir veikt plašas izmaiņas organizācijā, kas tiek kritizēta par sarežģītu birokrātiju, nepilnīgu vadību un korupciju.

Pirmdienas vakarā sūtņi vienojās par kompromisu virknē jautājumu, mīkstinot formulējumu dažos no strīdīgākajiem jautājumiem, sākot no Cilvēktiesību padomes izveidošanas līdz pretterorisma pasākumiem.

Viņi vienojās, ka pie neatrisinātajiem jautājumiem Ģenerālā asambleja strādās pēc pasaules līderu sanāksmes.

Diplomāti izteikušies, ka galīgajā dokumentā, kas tiks iesniegts pasaules līderiem, tiks iekļauti neatrisinātie jautājumi, kas tekstā būs ielikti iekavās.

ASV vien pirms dažām nedēļām, kad amatā beidzot stājās ASV jaunais sūtnis Džons Boltons, nāca klajā ar 750 ierosinātām izmaiņām dokumentā.

Sūtņi ir vienojušies pieprasīt, lai valdības pilda uzstādītos mērķus par parādu samazināšanu un ievieš pasākumus, lai aizsargātu konfliktos iesaistītos civiliedzīvotājus.

Dokumentā arī atbalstīts aicinājums mainīt 1945.gadā apstiprinātās ANO Hartas tekstu, kurā vēl joprojām saglabājušās atsauksmes uz "ienaidnieku valstīm", ieskaitot Vāciju un Japānu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!