Savukārt Merkele žurnālistiem uzsvēra, ka viņas vadītā partija ieguvusi vēlēšanās visvairāk balsu un tādējādi viņai ir tiesības sastādīt kabinetu.
“Mēs skaidri norādījām, ka saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem kristīgo demokrātu alianse (CDU/CSU) ir atbildīga par valdības sastādīšanu,” teica Merkele.
Neskatoties uz asām domstarpībām jautājumā par to, kuram jāvada nākamā Vācijas valdība, abas puses vienojās par vēl vienu tikšanos, kas notiks Berlīnē nākamo trešdien.
Kā jau ziņots CDU/CSU pagājušo svētdien notikušajās parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanās ieguva 35,2% balsu, bet SPD - 34,3%.
Izteikti pieņēmumi, ka abas partijas varētu censties kopīgi izveidot tā saukto lielo koalīciju.
Taču Merkele jau ir izteikusies: “Es nespēju iztēloties, ka Šrēdera kungs būtu ieinteresēts kļūt par vicekancleru.”
Iepriekš Merkele “atvēsināja” arī cerības uz iespēju veidot koalīciju, kurā sastāvētu CDU/CSU, tās sabiedrotā Brīvo demokrātu partija (FDP) un pašreizējie SPD koalīcijas partneri - “zaļie”.
“Mēs pilnībā atzīstam, ka tas būtu grūti,” teica Merkele pēc konsultācijām ar FDP. “Atšķirības partiju programmās ir milzīgas.”
Svētdienas vēlēšanu rezultāti Vācijā izraisījuši politisko strupceļu, jo nedz CDU/CSU un FDP, nedz SPD un zaļo koalīcija nespēj sev nodrošināt parlamentāro vairākumu. Tāpēc jau kopš pirmdienas tiek izteiktas spekulācijas, ka Merkele varētu censties savā nometnē pārvilināt “zaļos”.
Arī augstu stāvoši zaļo pārstāvji trešdien pauda dziļu skepsi par tā sauktās Jamaikas koalīcijas izveidi. Šāds nosaukums iespējamajai koalīcijai piedēvēts tāpēc, ka minēto trīs partiju krāsas atgādina melni dzelteni zaļo Jamaikas karogu.
“Mēs vēlamies sarīkot izpētes sarunas, bet tās nav sarunas par koalīciju,” reaģējot uz Merkeles aicinājumu piektdien sarīkot kristīgo demokrātu un zaļo sarunas, sacīja Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Klaudija Rota.
“[Zaļajā partijā] valda dziļa skepse. Mēs, zaļie, esam skaidri pateikuši, ka politika ir svarīgāka par varu,” norādīja Rota.
Iepriekš SPD noliedza, ka Šrēdera amata saglabāšanai tā varētu izmantot juridiskus trikus, cenšoties nodalīt par CDU nodotās balsis no tās Bavārijas meitas partijas CSU saņemtajām balsīm.
Minteferings solīja, ka viņa partija necentīsies mainīt vēl no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem spēkā esošo likumu, saskaņā ar kuru CDU/CSU tiek uzskatīta par vienotu parlamentāro frakciju.
CDU darbojas 15 Vācijas federālajās zemēs, kamēr CSU - tikai Bavārijā.
SPD Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gernots Erlers intervijā laikrakstam “Sueddeutsche Zeitung” apstiprināja, ka partijai bijusi iecere minēto likumu atcelt.
Šrēders, kura partija svētdienas vēlēšanās saņēma mazāk balsu nekā CDU/CSU, uzstāj, ka tiesības sastādīt valdību ir viņam, jo CDU un CSU ir pilnīgi dažādas partijas.
Arī Minteferings atkārtoti pauda šādu viedokli, neskatoties uz solījumiem nemainīt likumu.
Pašlaik CDU/CSU Bundestāgā ir 225 vietas, bet SPD - 222.
Ja SPD izdotos sašķelt par CDU/CSU nodotās balsis, tad par CDU būtu balsojuši tikai 27,8% vēlētāju, bet par CSU - attiecīgi 7,4%, un tādējādi Šrēders izrādītos svētdienas vēlētāju uzvarētājs.
“Sueddeutsche Zeitung” raksta, ka SPD varētu censties mainīt likumu ar savu koalīcijas partneru - “zaļo” - un Kreisās partijas atbalstu.
Kreisā partija, kurā apvienojušies bijušie Austrumvācijas komunisti un Rietumvācijas kreisie radikāļi, svētdien notikušajās vēlēšanās kļuva par ceturto lielāko parlamenta frakciju, tomēr visas pārējās parlamentā pārstāvētās partijas ir noraidījušas viņus kā iespējamos koalīcijas partnerus.
Trešā lielākā frakcija ir FDP, kas ieguvusi 61 parlamentārieša vietu. Viņiem ar 54 vietām seko komunisti, bet “zaļos” pārstāv 51 deputāts.
Tomēr trešdien izskanēja arī spekulācijas, ka Vācijas parlamenta apakšpalātā Bundestāgā ievēlētie Kreisās partijas deputāti varētu atbalstīt līdzšinējā kanclera Šrēdera vēlmi palikt savā amatā.
SPD un tās koalīcijas partneriem “zaļajiem” nepietiek parlamentāriešu balsu, lai Šrēders varētu palikt valdības vadītāja krēslā, taču ja līdzšinējās valdošās koalīcijas deputātiem ar savām balsīm pievienotos galēji kreisie radikāļi, viņiem tiktu nodrošināts absolūtais vairākums, lai, 18.oktobrī sanākot jaunajam Bundestāga sasaukumam, ievēlētu kancleru.
Abi kreiso radikāļu līderi - Gregors Gizi, kas pārstāv bijušos Austrumvācijas komunistus, un Oskars Lafontēns, kurš ir bijušais SPD biedrs, gan ir izslēguši iespēju sniegt atbalstu Šrēderam, lai gan Lafontēns ir atzinis, ka viņš varētu atbalstīt daudzas SPD un “zaļo” īstenotās politikas.
Taču balsojums par kanclera amata kandidātu ir aizklāts, tādējādi tas ļauj parlamentāriešiem nepieturēties pie savu partiju oficiālās nostājas.
Laikraksts “Berlin Tagesspiegel” vēsta, ka vairāki citi ietekmīgi Kreisās partijas biedri jau ir ļāvuši saprast, ka viņi varētu būt ieinteresēti SPD un “zaļo” koalīcijas atbalstīšanā, jo šajās partijās parādījusies jauna līderu paaudze, kas būtiskos jautājumos, piemēram, par darba tirgus un nodokļu reformām, ir noskaņoti kreisāk nekā līdzšinējā vadība.
Žurnāla “Spiegel” interneta izdevums ziņo, ka Kreisās partijas pārstāvis Huseins Kenans Ajdins licis skaidri saprast, ka viņš kanclera amatā dotu priekšroku Šrēderam, nevis Merkelei un ka gatavs attiecīgi balsot, pat ja tas prasītu nepakļaušanos partijas vadībai.
Ajdins, kurš ir arodbiedrību aktīvists, norādīja, ka viņš Bundestāgā var “viegli iztēloties” situāciju, kurā kreisie radikāļi samierinātos ar SPD un “zaļo” veidotu mazākuma valdību.
“Es pat vēlos, lai tā notiktu,” viņš atzina intervijā “Spiegel Online”. Žurnāls min vēl trīs Kreisās partijas deputātus, kuri gatavi atbalstīt Šrēderu.
Savukārt partijas valdes loceklis Bodo Rāmelovs Ajdina nostāju kritizējis.
“Tas nenotiks,” laikrakstam “Thueringer Allgemeine” apgalvoja Rāmelovs.
Četriem minētajiem partijas biediem nav politiskās pieredzes, un viņu izteikumi, šķiet, ir pārprasti, izteicās Kreisās partijas valdes pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
