Blērs un Barrozu Kijevā piedalās Ukrainas un ES sammitā, kuru Ukrainas prezidents Viktors Juščenko ir nodēvējis par panākumu.
"Tas ir visveiksmīgākais no visiem deviņiem Ukrainas un ES sammitiem, jo mēs esam sasnieguši konkrētus rezultātus," preses konferencē paziņoja Juščenko. "Statusa maiņa atspoguļosies mūsu attiecībās, tai skaitā antidempinga politikā un tarifu maksājumos."
ES ar 22 miljardu dolāru (13 miljardu latu) apgrozījumu ir lielākā Ukrainas tirdzniecības partnere, apsteidzot Krieviju, kuras apgrozījums ar Ukrainu ir 20 miljardi dolāru gadā.
ES lēmums piešķirt Ukrainai tirgus ekonomikas statusu atvieglos šīs valsts tirdzniecību ar ES, īpaši attiecībā uz tādiem produktiem kā tērauds.
Atzīšana par valsti ar tirgus ekonomiku ir svarīga valstīm, pret kurām bieži tikušas piemērotas ES antidempinga nodevas. Šis ES lēmums nozīmē, ka ES tagad izmantos Ukrainas tirdzniecības un cenu datus antidempinga izmeklēšanās, kamēr iepriekš tika izmantotas citu valstu izmaksu aplēses.
ES antidepempinga nodevas, kuru mērķis ir aizsargāt savienības dalībvalstu ražotājus no zemu cenu importa preču ieplūšanas, Ukrainai gadā izmaksā 200-300 miljonus eiro (141-211 miljonus latu), liecina Ukrainas amatpersonu sniegtā informācija.
ES lēmums arī varētu dot atbalstu Ukrainas centieniem iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
