Kā zināms, nesen valdība pieņēma divus būtiskus lēmumus – pārdalīt no degvielas akcīzes nodokļa ievākto naudu par labu autoceļu fondam un palielināt ikgadējās transportlīdzekļu nodevas, tāpēc DELFI mudināja lasītājus uzdot ministram jautājumus par šo lēmumu motivāciju un iespējamajām sekām.
“Autoceļu satiksme ir ļoti svarīgs jautājums visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi šobrīd, kad tiek veidots 2002.gada budžets, un valdībai ir ļoti svarīgi, ka visa Latvijas sabiedrība piedalās šī budžeta veidošanā un izsaka savus priekšlikumus par prioritātēm,” konferences ievadā atzina Gorbunovs, izsakot cerību, ka nākamā gada budžetā autoceļu stāvoklis Latvijā tiks atzīmēts kā prioritāte.
Lasītāju lielāko sašutumu radījis mēģinājums ar akcīzes nodokļa pārdali labot situāciju, kad kontrabandas dēļ netiek iekasēti desmitiem miljonu latu no pašreiz teorētiski iespējamā akcīzes nodokļa. Gorbunovs meta akmeņus Finansu ministrijas dārziņā: “Diemžēl kontrabandistu radošā iniciatīva līdz šim nav ierobežota. Patiešām četros mēnešos tika iekasēti tikai 70% no prognozējamā ieņēmuma. Vadība šai problēmai pievērš uzmanību katru mēnesi. Maijā iekasēti 99% no plānotā akcīzes nodokļa. Es ļoti ceru, ka FM izdosies iekasēt šo nodokli pilnībā.”
Ministrs paskaidroja, ka uzlabojums pašreiz panākts, mēģinot noteikt tādu akcīzes nodokļu politiku, lai degvielas biznesa pārstāvji nevarētu jaukt degvielu no dažādām komponentēm, kas neapliekas ar akcīzi.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc autoceļu problēmu nevarētu vairāk risināt ar Eiropas palīdzības programmu naudu, Gorbunovs atbildēja, ka ISPA programmas līdzekļus iespējams tērēt tikai ļoti konkrētiem ES intersējošiem projektiem. Proti, koridoriem “Via Baltika” no Ainažiem līdz Grenctālei, kā arī t.s. “Austrumu – Rietumu” koridorā (Liepāja, Ventspils - Zilupe, Daugavpils). Šajā gadā visi Latvijas iesniegtie projekti ISPA ir akceptēti, un šī summa ir 4.5 miljoni latu.
Atbildot uz lasītāja sašutumu, ka Lietuvā ir labāks ceļu stāvoklis, lai gan tur neeksistējot nekādas transportlīdzekļu nodevas, ministrs paskaidroja, ka līdz šim Lietuvā autoceļiem pārskaitīja naudu no uzņēmumu apgrozījuma nodokļa ieņēmumiem. Tagad acīmredzot arī Lietuva pāriešot uz vispārējo Eiropas praksi, ka ceļu lietotājs ar savu maksu uztur ceļu. Līdz ar to arī Lietuvā tiks ieviesta ikgadējā transportlīdzekļa nodeva un citi maksājumi, kuri patreiz pastāv Latvijā.
Atbildot vairākiem lasītājiem, kas kritizēja ceļu remontu kvalitāti, piesaucot konkrētus ceļu posmus, Straume paskaidroja, ka būvdarbu izpildes laikā darbus kontrolē projekta vadītājs un būvuzraugi, kas pārbauda visu operāciju atbilstību tehniskajiem noteikumiem, standartiem un prasībām. Pēc darbu pabeigšanas tiek veiktas laboratorijas pārbaudes gan materiāliem kopumā, gan katram pielietotajam materiāliem atsevišķi, gan arī tiek pārbaudīts seguma slidenums. Pēc tam tiek noteikts divu gadu garantijas laiks, kuru laikā projektu vadītājs turpina sekot projekta stāvoklim un defektu atklāšanas gadījumā vēršas pie būvuzņēmēja.
Līdz šim lielākās kvalitātes problēmas parādījušās tieši nevis ceļa atjaunošanā, bet bedrīšu lāpīšanā. Gorbunovs, pieminot, ka pats ir autobraucējs, teica: “No ceļu uzturētājiem mēs sagaidām patiešām lielāku kvalitāti, remontējot bedrītes. Sākot ar šo gadu divu gadu garantijas termiņš ir noteikts arī bedrīšu remontam.”
Straume arī izteica lūgumu ar konkrētām pretenzijām un informāciju par nekvalitatīviem ceļu segumiem vērsties Latvijas autoceļu direkcijā, e-pasta adrese: lad@lad.lv.
Ministram bija arī jātaisnojas par bijušā partijas biedra un satiksmes ministra Viļa Krištopana solījumiem, ka no katra pagasta centra varēšot līdz Rīgai aizbraukt pa asfalta segumu. Gorbunovs: “Tuvākajā gadā autoceļu atjaunošanas akcenti būs saistīti ar reģionālajiem ceļiem. Ar lielāku noslogotību un paralēli veicot reģionālo reformu, es ceru, ka tuvāko 5 gadu laikā līdz šīm, iespējams, apvienotajām pašvaldībām, arī tiks izveidoti asfalta segumi no reģionu centriem uz Rīgu.”
Ministrs arī nosauca konkrētos lauku ceļus, kuru atjaunošana ir prioritāra šogad: 40% melno segumu lauku autoceļos ir sabrukušā vai pussabrukušā stāvoklī. Uz grants ceļiem daudzviet trūkst greiderējamās kārtas. Valdības konceptuāli atbalstītā akcīzes nodokļa daļas novirzīšana par 10% (ap 10 miljonus Ls) nonāks tieši lauku autoceļu sakārtošanai. Kurzemē: Tukums-Auce, Talsi-Dundaga-Mazirbe, Tukums-Ķesterciems-Mērsrags- Kolka, Ventspils-Kolka, Tukums-Kuldīga. Zemgalē: Rīgas HES-Jēkabpils, Vecumnieki-Nereta-Subate. Vidzemē: Ziemeļu stīga (Ainaži-Staicele-Mazsalaca-Rūjiena-Valka-Vireši-Veclaicene-Alūksne-Zaiceva-Kuprava. Centrs: Rīga-Ērgļi, Pļaviņas-Ērgļi. Latgale: Viļaka-Kārsava, Malta-Svoboda, Kārsava-Ludza-Ezernieki.
Sarunas noslēgumā uz lasītājas jautājumu, kā viņš vērtē savu darbību ministra amatā, Gorbunovs atbildēja: “Man kā ministram patiešām ir jāuzņemas atbildība par to, ka es neesmu spējis pārliecināt nu jau trešo valdību par finansējuma palielinājumu ceļiem. Šajā brīdī ir pieņemts pozitīvs lēmums, kurš ir jāapstiprina Saeimai. Kamēr netiks pieņemts šis lēmums, es apmierinoši savu darbu nevaru vērtēt.”
Pilnu DELFI internetkonferences tekstu jūs varat izlasīt šeit
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
