Parakstu vākšanas iniciatori – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) gandarīti par parakstu vākšanas rezultātiem. "Tauta ir nepārprotami norādījusi savu vēlmi uzlabot Satversmi, tāpēc šobrīd Valsts prezidentam ir unikāla iespēja panākt šo grozījumu apstiprināšanu Saeimā un izvairīties no vajadzības rīkot referendumu," uzskata LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Krīgers norāda, ka "šis ir kritisks moments Valsts prezidentam. Beidzot Zatleram ir lieliska iespēja pierādīt, ka viņš ne vien vēlas, bet arī spēj būt tautas prezidents. Ja Valsts prezidentam pietiks enerģijas un motivācijas pārliecināt valdošo koalīciju nobalsot par grozījumiem, viņam ir izredzes ievērojami uzlabot savas pozīcijas tautas acīs."

LBAS atzīst, ka referendumam nepieciešamo kvorumu – pusi no balsstiesīgajiem – savākt būs ļoti grūti. "To apzinās arī pozīcijas politiķi un cer, ka jau pēc dažiem mēnešiem varēs šo iniciatīvu grozīt Satversmi nodēvēt pat kārtējo sabiedrisko izgāšanos. Tomēr viņi neapzinās, ka tādejādi tiks vairots tautas kūtrums un apātija pret politisko sistēmu, kurā nav iespējams neko mainīt un ietekmēt," pauž Krīgers.

"Valsts prezidentam šī ir vienreizēja iespēja "nošaut trīs zaķus" vienlaicīgi: beidzot pacelt savu reitingu, pierādīt politisko patstāvību un ievērojami ietaupīt budžeta līdzekļus, jo nebūs nepieciešams rīkot referendumu," norāda Krīgers.

CVK informē, ka par Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosinātajiem grozījumiem Satversmē visvairāk parakstu 30 dienās nodots Rīgas pilsētā – 56 138 un Rīgas rajonā – 15 374, bet vismazāk Ventspils rajonā – 1362.

Lai noteiktu galīgos parakstu vākšanas rezultātus un konstatētu, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt un vai visiem parakstītājiem ir bijušas balsstiesības, CVK tagad jāveic parakstu pārbaude. Pārbaude varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.

Apkopojot galīgos parakstu vākšanas rezultātus, parakstu skaitam, kas nodoti Latvijā no 12.marta līdz 10.aprīlim, tiks pieskaitīti arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības CVK iesniegtie 11 095 notariāli apstiprinātie vēlētāju paraksti, kā arī paraksti no vēlētājiem ārvalstīs.

Pēc tam CVK vēlētāju atbalstīto Satversmes grozījumu projektu nodos Valsts prezidentam, kas to iesniegs Saeimā.

Iesniegtos Satversmes grozījumus Saeima var izskatīt sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un tie var tikt pieņemti ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.

Savukārt, ja parlaments vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus noraida vai atbalsta ar labojumiem, jārīko tautas nobalsošana.

Saskaņā ar Satversmi, tiesības iesniegt izskatīšanai Saeimā pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!