Taču Dienvidosetiju un Abhāziju Krievijas armijas daļas "pārredzamā nākotnē" nepametīs, paudis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, norādot, ka "tas ir pilnīgi nepieciešams, lai nepieļautu bruņotu sadursmju atkārtošanos."
Pēc Krievijas aizsardzības ministra Anatolija Serdjukova sniegtajiem datiem, katrā separātiskajā republikā atradīsies ap 3800 Krievijas karavīriem.
Jau ziņots, ka Sarkozī kopā ar Eiropas Komisijas vadītāju Hosē Manuelu Barozo un atbildīgo par Eiropas Savienības ārpolitiku Havjeru Solanu Maskavā panākuši vienošanos ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu par Krievijas spēku atvilkšanu no Dienvidosetijai un Abhāzijai blakus esošajiem Gruzijas reģioniem. Paredzēts, ka Krievijas armijas daļas varētu atstāt savas pozīcijas jau līdz oktobra vidum, tiklīdz reģionā ieradīsies 200 ES novērotāji. Krievijas spēki tiks atvilkti "no Dienvidosetijai un Abhāzijai blakus esošajiem reģioniem, līdz to atrašanās vietai pirms konflikta. Spēku atvilkšana notiks desmit dienu laikā pēc tam, kad šajos reģionos darbu sāks starptautiskie spēki, tostarp, ne mazāk par 200 ES novērotājiem, kuriem tas jāizdara ne vēlāk par 2008. gada 1. oktobri," teicis Medvedevs, gan atkārtoti uzsverot, ka lēmums par separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas republiku neatkarības atzīšanu ir "neatsaucams". Tāpat Krievija piekritusi likvidēt kontrolposteni netālu no Gruzijas ostas pilsētas Poti nedēļas laikā, kā arī ierasties 15. oktobrī Ženēvā paredzētās starptautiskās sarunas par Gruzijas konfliktu.
Gruzijas un Krievijas domstarpības par separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas republiku statusu kļuva par iemeslu īsam karam, kas izcēlās pēc tam, kad Gruzijas spēki iebruka Dienvidosetijā, mēģinot atgūt kontroli par šo jau ilgus gadus "de fact" neatkarīgo republiku, kura starptautiski gan tiek uzskatīta par Gruzijas teritoriju, bet Krievijas armija devās palīgā osetīniem, ātri sakaujot gruzīnus un iebrūkot Gruzijas teritorijā. Karš beidzās pēc tam, kad ar Francijas prezidenta starpniecību tika panākts pamiers. Sešu punktu vienošanās paredzēja tūlītēju spēka pielietošanas pārtraukšanu, atteikšanās no tālākas konflikta risināšanas militārā ceļā, Gruzijas karaspēka daļu atgriešanos to bāzēs, Krievijas karaspēka atgriešanos tajās pozīcijās, kurās tie atradās pirms kara, taču Krievija ir tiesīga veikt "papildus drošības pasākumus" un, visbeidzot, veikt starptautiskas pārrunas par situāciju Dienvidosetijā un Abhāzijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
