Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs iesniedzis Saeimā Amnestijas likumprojektu, kas paredz piemērot amnestiju bijušajiem Augstākās Padomes vai Tautas frontes dalībniekiem, ja tie sodīti par kādiem pārkāpumiem. Opozīcija uzskata, ka pagaidām šo likumprojektu varētu attiecināt tikai uz vienu cilvēku – Aivaru Lembergu un pauž cerību, ka Saeimā neatradīsies pieci deputāti, kas to būtu gatavi parakstīt un virzīt tālākai skatīšanai.
Kā portālu "Delfi" informēja deputāte Linda Mūrniece (JL), Grīnbergs likumprojektu iesniedzis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas frakcijām. Lai to varētu virzīt tālāk, tas ir jāparaksta vismaz pieciem parlamentāriešiem. "labā ziņa, ka neviens vēl nav parakstījis... ja parakstīs, tādā gadījumā mēs redzēsim, kuri ir tie, kas atbalsta Lemberga amnestiju," sacīja Mūrniece.

Tā kā likumprojekts paredzot piemērot amnestiju personām, kuras līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju, Trīs Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem, kā arī politiski represētām personām, ja tās ir sodītas par kādiem pārkāpumiem, tad Mūrniece uzskata, ka vistiešākā veidā šis likumprojekts varētu skart tikai Lembergu un vēl varbūt dažus atsevišķus gadījumus.

"Principā tas likumprojekts ir uzrakstīts Lembergam, līdz ar to - to var saukt par Lemberga amnestijas likumu," pauda Mūrniece.

Pats Lembergs par šo likumprojektu neesot informēts. "Neesmu nedz informēts, nedz arī ieinteresēts tāda likumprojekta tapšanā vai virzībā, kura reglamentācija kaut kādā veidā skartu manas intereses personīgi, turklāt, lai kādu amnestētu, viņš vispirms ir jānotiesā," teikts Lemberga izplatītajā paziņojumā.

Lembergs arī norāda, ka līdz šim uzvarējis visas pret viņu vērstās apsūdzības. "Manas tiesvedības ir pietiekami atklāti procesi šajā sabiedrībā un katrs var pārliecināties, ka es aizstāvu sevi ar tiesiskiem līdzekļiem, nebaidos no taisnīgas tiesas, savā argumentācijā jūtos pietiekami stiprs."

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā aktualizējušās diskusijas par nepieciešamību uz valsts svētkiem atbrīvot no soda personas par vieglākiem noziegumiem, kā to sākotnēji rosināja arī Latvijas reliģisko konfesiju pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!