Atklās kapteiņa Oskara Pērkona piemiņas zāli

Latgales partizānu pulks izveidojās 1918. gada beigās. Tajā pulcējās Balvu apkārtnes vīri, lai cīnītos pret lielinieku laupīšanām un varmācībām. Karam beidzoties, Latgales partizānu pulks tika izformēts, un daļa no karavīriem turpināja dienestu Rēzeknes 9.Kājnieku pulkā.

Rēzeknes 9.Kājnieku pulks dibināts 1919.gada 9.augustā, no 1921.gada janvāra tas atrodas Rēzeknē. 1924.gada 9.augustā pulks tiek izvietots jaunuzceltajās kazarmās, kur atrodas līdz pulka likvidācijai 1940.gada decembrī. Pulka karavīri izcēlušies ar varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919.gada nogalē, atbrīvojot Bolderāju, Sloku un Kalnciemu, kā arī Latgales atbrīvošanas cīņās pie Dubnas.

Kapteinis Oskars Pērkons dienējis Latgales partizānu pulkā un Rēzeknes 9.Kājnieku pulkā, 1941.gada 14.jūnijā – kopā ar citiem latviešu virsniekiem Litenes nometnē arestēts un izsūtīts uz Krasnojarskas apgabala Noriļlagas koncentrācijas nometni, miris 1943.gadā Irkutskas apgabala Taišetlaga koncentrācijas nometnē.

Kapteiņa Oskara Pērkona personīgās mantas saglabājusi viņa meita Mirdza Sproģe, daudzas no tām viņa dāvinājusi Latgales Kultūrvēstures muzejam un 2.Zemessardzes novadam.

2.Zemessardzes novads ir Rēzeknes 9.Kājnieku pulka tradīciju mantotājs, novada štābs ir izvietots bijušajās pulka kazarmās. Daļa no pulka devīzes "Ņem, Tēvzeme, tavs esmu viss!" ieausta 2.ZSN karogā, savukārt otra daļa- "Sorgoj Latviju!" rotā Zemessardzes 32.Kājnieku bataljona karogu.

Kapteiņa Oskara Pērkona vārdā nosauktā zāle un izstāde par Latgales partizānu pulku un Rēzeknes 9.Kājnieku pulku tiek atklāta Trešā pasaules latgaliešu saieta ietvaros, pasākumā piedalīsies saieta dalībnieki, O.Pērkona meita Mirdza Sproģe, Valsts policijas un Robežsardzes pārstāvji.

Tāpat pasākuma apmeklētāji varēs apskatīt Jāzepa Buļa privāto kolekciju "Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību krūšu zīmes", kurā savāktas vairāk kā 150 krūšu zīmes.