Baltu Ziemassvētku šogad, visticamāk nebūs: sinoptiķi sola slapjdraņķi un 'plusus'
Foto: LETA

Lai gan pirmssvētku darba nedēļas vidū un otrajā pusē gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies un gaidāms, ka vietām Latvijā zemi pārklās sniega kārta, tomēr līdz ar nedēļas nogali – svētku dienām – Latvijā atgriezīsies siltākās gaisa masas, kas nesīs slapjdraņķi, prognozē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gaisa temperatūra svētku dienās svārstīsies diapazonā no 0 līdz +5 grādiem. Turklāt piekrastes rajonos rietumu puses vēji brāzmās var sasniegt pat vētras spēku.

VĢMC dati leicina, ka diennakts vidējās gaisa temperatūras Ziemassvētkos Latvijā visbiežāk ir -5 līdz +3 grādu robežās. Visaukstākie Ziemassvētki ir bijuši 1996. gadā, tad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsvarā bija -14 līdz -19 grādi, 26. decembrī Austrumlatvijā pazeminoties līdz -24 - -26 grādiem. Arī viszemākā gaisa temperatūra 1996.gada Ziemassvētkos bija gana iespaidīga – Austrumlatvijā sals sasniedza -23 līdz -31,5 grādus. Zosēnos 26. decembrī reģistrētie -31,5 grādi ir līdz šim viszemākā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētku laikā.

Vissiltākais Ziemassvētku laiks ir bijis 1974. gadā - tad diennakts vidējā gaisa temperatūra visu svētku laiku visā Latvijā bija virs nulls - +2 līdz +5 grādi, un maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +3 līdz +8 grādus.

Neparasti silts bija 2006. gada Ziemassvētku sākums - 24. decembrī maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +5,5 līdz +8,5 grādus, arī pārējās divās dienās maksimālā gaisa temperatūra visā Latvijā bija virs nulles, piekrastē sasniedzot +6 līdz +7 grādus.

Vēlme, lai Ziemassvētki būtu balti, vispiepildāmākā ir Vidzemes augstienē un Latvijas galējos austrumu rajonos. Šeit iespējamība, ka zemi Ziemassvētkos klās balta sniega sega, ir 98 gados no 100. Turpretī Baltijas jūras piekrastē, kur vēl jūtama jūras vasarā uzkrātā siltuma ietekme, sniega sega Ziemassvētkos ir iespējama vidēji 85 gados no 100.

Visbiezākā sniega sega - 12-47 centimetri - Latviju ir klājusi pērnā gada Ziemassvētkos. Tie bija arī ar nokrišņiem visbagātīgākie Ziemassvētki. Visas trīs svētku dienas Latvijā bija vērojama bagātīga dažādu nokrišņu veidu buķete – lietus, ledus lietus, smidzināšana, ledus graudi, sniegs – kas vietām diennaktī pārsniedza visas decembra trešās dekādes nokrišņu "plānu". Nokrišņu rezultātā gandrīz visu Latviju pārklāja apledojums, kas daudzviet saglabājās līdz Jaunajam gadam un Austrumlatvijā vēl arī janvārī, izraisot tādu energokrīzi, ka valstī nācās izsludināt ārkārtejo situāciju.

Turpretī siltie 1974. un 2006. gada Ziemassvētki vēsturē saglabāsies kā "zaļie" – tad Latvijā sniega nebija nekur.

Ziemassvētki nereti ir arī stipru vēju laiks. Tā stabili vētrains bija 2003.gada Ziemassvētkos – vēja brāzmas visā Latvijā sasniedza 10 līdz 20, bet jūras piekrastē 22 līdz 27 metrus sekundē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form