Bērnudārzā, smilšu kastē
Vesels “ arhitektu ” bars!
Kuram spainītis, kam lāpsta,
Kuram gribasspēks un spars...
Pilis, garāžas un mājas
Visiem būvēt gribas dikti,
Es ar’ ticis klāt, un tātad-
Dzīvot nav nemaz tik slikti!
Skolas pagalms pelēcīgais
Paveras aiz lielā loga,
Apkārt sejas garlaicīgas,
Dziļas ilgas sirdī zogas...
Bet, kad paiet miljons mirkļu,
Santīmi tiek kopā likti.
Visi steidz līdz “ veicim ” aizkļūt,
Dzīvot nav nemaz tik slikti!
Nu es students – jauns un “stalts“,
Riebums man, ka nav, ko ēst,
Nav, kur strādāt, un, ka salst...
Taisnības nav pasaulē!
Nevar saprast – kā būs rīt?
Bet gan jau, ka kaut kā iztiks.
Re, ku’ smuka beibe nāk!
Dzīvot nav nemaz tik slikti!!!
Man jau 50. Cik “ jautri “.
Kur ir manas sapņu pilis?
Strādāju kā zirgs un “ātri”
Brauc mans Zaporožecs zilais.
Sieva stipri korpulenta,
Padumja un bieži pikta,
Bet, kad Žoltoks iesit vārtus –
Dzīvot nav nemaz tik slikti!
Pensijas ir laba lieta,
Ja tik laba būtu vairāk.
Cerams, vismaz kapa vietu
Man par velti dabūt sanāks?!...
Eh, bet ne jau naudā laime!-
Man ir tas, ko nevar nopirkt;
OPTIMISMS, mīļo kaimiņ!
Dzīvot...nav nemaz tik slikti.
09.09.2003
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
