Foto: stock.xchng
Uzskats, ka literatūra atrodama tikai grāmatās, ir savu laiku nodzīvojis. Modernajā pasaulē literatūru var atrast arī uz brokastu maizīšu turzām, margarīna paciņām un kukurūzas pārslu kārbām. Pie šāda secinājuma nonākusi kāda domubiedru grupa Vācijā - vairāki rakstnieki un aktieri, un viņu konstatējums sasaucas ar pilnīgi oficiālu pētījumu, kurā atklājies, ka cilvēks, sēdēdams pie brokastu galda, apzināti vai neapzināti vēlas kaut ko lasīt. Un ne tikai vēlas – viņš to arī dara.

Ja pie rokas nav rīta avīzes, tad gluži nemanot uzmanība pievēršas citiem lasāmobjektiem, piemēram, tējas paciņai, sviesta kārbiņai, biezpiena trauciņam, brokastu pārslu iesaiņojumam, marmelādes burciņai, un ēdājs, pats varbūt nemaz neapzinādamies, ir izlasījis gan produkta sastāvu, gan lietošanas pamācību, gan kaloriju uzskaitījumu un visas pārējās piebildes, no kurām patiesībā nav nekādas jēgas.

Šī inteliģentu grupa ir izdarījusi atbilstošus secinājumus un izstrādājusi projektu "Lasāmbarība", kas ieguvis plašu atbalstu arī Eiropas Savienības institūcijās. Pagaidām to īsteno tikai Vācijā, taču izskatās, ka pieredzi pārņems arī citas valstis. Ideja ir vienkārša - ja jau cilvēks grib lasīt, tad kāpēc viņam nepiedāvāt vērtīgu lasāmvielu, nevis tikai konservantu vai pārtikas piedevu uzskaitījumu.

Tagad veselā virknē veikalu, galvenokārt tajos, kur piedāvā tā dēvēto bioloģisko pārtiku, uz produktu iesaiņojumiem ir iespiesti dzejoļi, īsi stāsti, anekdotes un aforismi. Projekta autori uzskata, ka diena, kura sākusies ar pozitīvu sakāmvārdu vai možuma pilnu dzejoli, vienkārši nevar būt neveiksmīga. Tekstam, protams, jābūt arī asprātīgam, pietiekami lakoniskam un vienlaikus arī kvalitatīvam.

Pagaidām izrādījies, ka vislielākā piekrišana ir produktu iesaiņojumiem ar humorpilnu lasāmvielu, bet vismazākais pieprasījums ir pēc šausmu stāstiem. Tie jau pirmajās projekta nedēļās ir izsvītroti no brokastu literatūras saraksta. Vairāku veikalu vadītāji atzinušies, ka lasāmviela pamatīgi ietekmē pieprasījumu pēc konkrētiem produktiem un nākas rūpīgi pārdomāt, kādā dzejolī vai anekdotē "iesaiņot" maizi, burkānus vai salātlapas.

Mārrutku saknes sākumā tikušas iesaiņotas filozofiska rakstura aforismos, pēc tam - spoku stāstos, taču noietu tas nav palielinājis. Taču uzreiz pēc tam, kad uz turzām parādījušās anekdotes, pieprasījums pēc mārrutku saknēm, kas patiesībā tīrā veidā brokastīm nav visai piemērotas - ja neteiktu pat skarbāk -, palielinājies divarpus reižu.

Marmelādes burciņas, kā izrādās, ir ļoti piemērotas dzejoļu publicēšanai, bet brokastu pārslu kārbas - īsiem stāstiem. Pašlaik tiek domāts par iespēju uz maziem, vienai ēdienreizei paredzētiem sviesta iesaiņojumiem iespiest tautas sakāmvārdus un parunas.

Literatūra ir bauda, gluži tāpat kā labs ēdiens, taču dzīve pierāda, ka baudīt ir jāmācās. Projekta īstenotāji vadās pēc principa "ja cilvēks neiet pie literatūras, tad literatūra nāk pie cilvēka". Pagaidām izskatās, ka šis princips pilnībā attaisnojas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!