close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tev ir mierīgas acis. Es to zinu. Es vēl nedaudz elsoju. Atveru plakstiņus un ieraugu tavu smaidu. Es sāku glāstīt tavu vaigu, ausi, pieri. Sajūtu matos dažas sēklas lāses. Ar labo roku tu zīmē uz mana vēdera smaidīgu seju un pēc brīža tai pārbrauc pāri ar plaukstu. Es sajūtu gaisu kas nāk no tavām nāsīm. – Tas atduras pret manu nabu un rada vēsumu. Ar pirkstu galiem es izsmērēju mitrumu līdz pat krūšu galiem. Es apguļos uz kreisā sāna, atbalstoties uz elkoņa. Tu nogulies man blakus un smaidi. Tev ir samiegtas acis. Es skūpstu tevi. Manas lūpas glāsta tavas. Mana mēle pieskaras tavai un es sajūtu nedaudz sevis. Tu smaidi. Es smaidu. Mana roka glāsta tavu muguru, dibenu, kaklu. Tu ieritinies man blakus un mierīgi elpo. Es zinu, tu smaidi. Es zinu, ka tu zini, ka smaidu es. Tu esi mana līgava.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form