Pēc pavasara plūdiem, kad Daugavas aizsargdambis Jēkabpilī vairākās vietās tika gandrīz pārrauts, Iekšlietu un Vides ministrija, valdība un Krīzes vadības padome solīja rast naudu dambja rekonstrukcijai. Visi atzina, ka tā jāveic jau šovasar, lai jēkabpilieši nākamo pavasari var sagaidīt bez bažām. Līdzīgus solījumus rast naudu upes gultnes tīrīšanai saņēma arī Pļaviņu dome. Tur pašvaldība jau sagatavojusi darbu tehnisko projektu, bet naudas nav. Valsts budžeta grozījumi, kad to varētu piešķirt, ieplānoti tikai novembrī, bet tad nekādus nopietnus celtniecības darbus vairs nevarēs uzsākt, ziņo "Brīvā Daugava".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lai sniegtu atbildi uz aktuālajiem jautājumiem, 12. jūnijā Jēkabpils domi apmeklēja Vides ministrijas speciālisti Rolands Bebris, Tatjana Jansone un Edgars Asars. Sanāksmē piedalījās arī Jēkabpils un Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis un Pēteris Keišs un Pļaviņu domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. Vides ministrijas pārstāvji viņus informēja par ilgtermiņa plāniem, kas sagatavoti, lai Jēkabpils un Pļaviņu plūdu aizsardzībai varētu iegūt un izmantot 15 miljonus ES reģionālās attīstības fonda naudas. Sakarā ar klimata izmaiņām plūdi pēdējos gados esot nopietna problēma daudzās ES valstīs, tāpēc tagad ir iespēja iegūt finansējumu to risku novēršanai. Šim nolūkam ir izstrādāta nacionāla mēroga plūdu risku novēršanas un samazināšanas programma. Jau tuvākajā laikā izsludinās tās sabiedrisko apspriešanu, kurā aktīvi varēs piedalīties arī pašvaldības.

Jūlijā plānu iesniegs valdībai, un pēc tam sāksies darbs ar ES struktūrām. Tā dēvēto Es plūdu direktīvu varētu apstiprināt 2009. vai 2010. gadā. Un tikai pēc tam būs izredzes saņemt naudu konkrētiem projektiem. Konkursus to izpildei varēšot rīkot pašvaldības. ES nauda varēšot tērēt arī tehnisko projektu un ekonomisko pamatojumu izstrādei un pētījumiem. Līdz šim gan esot bijuši daudzi pētījumi, bet tie nesniedzot konkrētas atbildes un balstoties uz veciem datiem. Pašvaldību pārstāvji interesējās, vai 15 miljoni netiks iztērēti plānotā Pļaviņu HES apvadkanāla būvniecībai. Tad pašvaldībām nepaliks nekas. Atbilde skanēja, ka kanāls ir nepieciešams, jo Pļaviņu aizsprosts celts uz nestabiliem iežiem ar plaisām un palu laikā visu ūdeni caur turbīnām tik un tā nevarot novadīt, taču šim nolūkam naudu no sava budžeta un ar aizdevumu starpniecību meklēšot "Latvenergo".

"Es cerēju, ka šajā sanāksmē runās par to, ko darīsim šovasar. Darbu plāni pašvaldībām ir, varētu ķerties klāt, bet nav tik daudz naudas," sacīja Pļaviņu domes priekšsēdētāja Žilde. Kolēģi viņai piekrita, atgādinot, ka jau Krīzes vadības padomes sēdes protokolā noteikts, ka pašvaldībām kopā ar Vides ministriju jāsagatavo priekšlikumi par iespējamiem steidzamiem darbiem un to finansējumu un jāinformē Iekšlietu ministrija un valdība, bet tagad runa esot tikai par ilgtermiņa plāniem. Pašvaldībām ir svarīgi zināt, vai valdība plāno jau šovasar piešķirt naudu un cik lielas būs šīs summas, lai varētu zināt, kādus darbus var paspēt paveikt līdz rudenim. Savulaik taču esot solīts, ka no valsts budžeta šim nolūkam atvēlēs 1,5 miljonus latu, bet budžetā tāda nauda netika ieplānota. Tagad esot runa par kaut kādiem aptuveni 200000 latu no Iekšlietu ministrijas, kas ir smieklīgi maz, ja ņem vērā esošās darbu izmaksas. Sarunas laikā sazinoties ar vides ministru Raimondu Vējoni, tika noskaidrots, ka pašvaldību vadītāji kaut ko pārpratuši (tas varētu liecināt, ka viņi saņem nepamatotus solījumus un tiek slikti informēti par valsts budžeta tapšanas gaitu) — pusotrs miljons budžetā plānots jau minētajai 15 miljonu ES naudas apguvei, nevis tūlītējiem darbiem šovasar. Ministrijas ierēdņi solīja par pašvaldību vadītāju viedokli informēt vides ministru un sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot informāciju par to, kādi darbi veicami jau šovasar, lai par to informētu atbildīgās ministrijas.

"Ja nekas netiks darīts, zaudējumi plūdu gadījumā būs daudz lielāki, nekā jāiegulda aizsardzībai. Kad plūdu laikā Sakas salas aizsargdambī uzspridzināja minimālu daļu, ūdens vienā mirklī izrāva 150 metrus platu pārgāzi. Padomājiet, kas notiks, ja sagrūs Jēkabpils dambis — būs milzu zaudējumi un upuri. Jūs runājat, ka nevajag apbūvēt plūdu zonas, bet Jēkabpils bija jau pirms tam, kad uzcēla Pļaviņu HES. Tagad neviens negrib uzņemties atbildību par sekām. Es gribētu zināt, ko politiķi teiktu tad, ja kādam no viņiem plūdu naktī būtu jāstāv uz dambja, kad ūdens ir vienā līmenī ar tā malu, bet pilsēta atrodas vairākus metrus zemāk," sacīja Raščevskis.

Pašvaldību vadītāji vienojās sagatavot kopīgu vēstuli, ko adresēs Iekšlietu ministrijai un Ministru prezidentam. Vēstulē būs uzskaitīts, kādi darbi drošības labad obligāti jāveic jau šovasar un kas noteikti nepieciešams ilgtermiņa aizsardzības programmā. Runājot par programmu, pašvaldību līderi atzina, ka tā rūpīgi jāpārskata. Tajā ieplānota sakas salas dambja paaugstināšana, kaut gan tur jau ir izbūvēta pārgāze un paaugstināšana būtu drauds Jēkabpilij.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form