Jūlijā plānu iesniegs valdībai, un pēc tam sāksies darbs ar ES struktūrām. Tā dēvēto Es plūdu direktīvu varētu apstiprināt 2009. vai 2010. gadā. Un tikai pēc tam būs izredzes saņemt naudu konkrētiem projektiem. Konkursus to izpildei varēšot rīkot pašvaldības. ES nauda varēšot tērēt arī tehnisko projektu un ekonomisko pamatojumu izstrādei un pētījumiem. Līdz šim gan esot bijuši daudzi pētījumi, bet tie nesniedzot konkrētas atbildes un balstoties uz veciem datiem. Pašvaldību pārstāvji interesējās, vai 15 miljoni netiks iztērēti plānotā Pļaviņu HES apvadkanāla būvniecībai. Tad pašvaldībām nepaliks nekas. Atbilde skanēja, ka kanāls ir nepieciešams, jo Pļaviņu aizsprosts celts uz nestabiliem iežiem ar plaisām un palu laikā visu ūdeni caur turbīnām tik un tā nevarot novadīt, taču šim nolūkam naudu no sava budžeta un ar aizdevumu starpniecību meklēšot "Latvenergo".
"Es cerēju, ka šajā sanāksmē runās par to, ko darīsim šovasar. Darbu plāni pašvaldībām ir, varētu ķerties klāt, bet nav tik daudz naudas," sacīja Pļaviņu domes priekšsēdētāja Žilde. Kolēģi viņai piekrita, atgādinot, ka jau Krīzes vadības padomes sēdes protokolā noteikts, ka pašvaldībām kopā ar Vides ministriju jāsagatavo priekšlikumi par iespējamiem steidzamiem darbiem un to finansējumu un jāinformē Iekšlietu ministrija un valdība, bet tagad runa esot tikai par ilgtermiņa plāniem. Pašvaldībām ir svarīgi zināt, vai valdība plāno jau šovasar piešķirt naudu un cik lielas būs šīs summas, lai varētu zināt, kādus darbus var paspēt paveikt līdz rudenim. Savulaik taču esot solīts, ka no valsts budžeta šim nolūkam atvēlēs 1,5 miljonus latu, bet budžetā tāda nauda netika ieplānota. Tagad esot runa par kaut kādiem aptuveni 200000 latu no Iekšlietu ministrijas, kas ir smieklīgi maz, ja ņem vērā esošās darbu izmaksas. Sarunas laikā sazinoties ar vides ministru Raimondu Vējoni, tika noskaidrots, ka pašvaldību vadītāji kaut ko pārpratuši (tas varētu liecināt, ka viņi saņem nepamatotus solījumus un tiek slikti informēti par valsts budžeta tapšanas gaitu) — pusotrs miljons budžetā plānots jau minētajai 15 miljonu ES naudas apguvei, nevis tūlītējiem darbiem šovasar. Ministrijas ierēdņi solīja par pašvaldību vadītāju viedokli informēt vides ministru un sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot informāciju par to, kādi darbi veicami jau šovasar, lai par to informētu atbildīgās ministrijas.
"Ja nekas netiks darīts, zaudējumi plūdu gadījumā būs daudz lielāki, nekā jāiegulda aizsardzībai. Kad plūdu laikā Sakas salas aizsargdambī uzspridzināja minimālu daļu, ūdens vienā mirklī izrāva 150 metrus platu pārgāzi. Padomājiet, kas notiks, ja sagrūs Jēkabpils dambis — būs milzu zaudējumi un upuri. Jūs runājat, ka nevajag apbūvēt plūdu zonas, bet Jēkabpils bija jau pirms tam, kad uzcēla Pļaviņu HES. Tagad neviens negrib uzņemties atbildību par sekām. Es gribētu zināt, ko politiķi teiktu tad, ja kādam no viņiem plūdu naktī būtu jāstāv uz dambja, kad ūdens ir vienā līmenī ar tā malu, bet pilsēta atrodas vairākus metrus zemāk," sacīja Raščevskis.
Pašvaldību vadītāji vienojās sagatavot kopīgu vēstuli, ko adresēs Iekšlietu ministrijai un Ministru prezidentam. Vēstulē būs uzskaitīts, kādi darbi drošības labad obligāti jāveic jau šovasar un kas noteikti nepieciešams ilgtermiņa aizsardzības programmā. Runājot par programmu, pašvaldību līderi atzina, ka tā rūpīgi jāpārskata. Tajā ieplānota sakas salas dambja paaugstināšana, kaut gan tur jau ir izbūvēta pārgāze un paaugstināšana būtu drauds Jēkabpilij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
