close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Bezgalība mirdz
Jo tajā ir deviņas saules
Un aiz deviņām saulēm
Trejdeviņas dienas

Tavi mati
Zilās tālēs raisās
Vēja apskāvienos
Zilas jūras maliņā
Kur gaužām senais dzintars
Zelta mirdzās viz
Tu savu jostu atsēji
Tik lēni un tik viegli...

Bezgalības mala
Tālā jūriņā
Melnā akmens miltos
Mūžam nesamaļamā

Dienvidvējš
Kaisles miglu sēj
Tas atnāca
No jūras viņas malas
Mēness aprija sauli
Saules meita tu kļuvi
Savu vainadziņu
Bez saulītes vakarā’i
Dziļā jūrā gremdēdama

Tas nav vakars
Tas ir vēlreiz vakars
Jūra tavu augumiņu
Zelta stīpām sastīpoja

Mēness zelta gredzentiņu
Uzmauc tavā pirkstiņā
Tie nebija zelta loki
Tie mēneša gredzentiņi

Nu meitiņa tu tecēji
Gar mēneša namdurvīm
Migla migla, rasa rasa
Bezgalība
Zem ozola rāmās ēnas
Un tavas lūpas
Bezgalības vējā
No kurienes
Nāk bezgalība
Un vai bezgalībā
Saule spožāk spīd
No kurienes
Saule lēca
Kad atnāca
Mēnestiņš
Jūras putās
Zīlēdamas
Meitas sauli
Sagaidīja

Zelta vēji aizsapūta
Kailās pēdas
Jūras maliņā...

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form