Delfi: Vai, Jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji dzīvo drošībā?
Valdis Voins: Domāju, ka jā! Situācija Latvijā nav sliktāka kā citās Eiropas valstīs. Ja mēs skatāmies pēdējās tendences, sevišķi pēdējo ceturksni, tad noziegumu skaits turpina samazināties, un tas samazinās faktiski visos noziedzības veidos. Iedzīvotāju skaits kopumā samazinās, arī daudzi noziedzīgi tendēti mūsu valsts iedzīvotāji ir izbraukuši no valsts, daudzi pērn nonākuši ieslodzījuma vietās, un tas viss kopā dod rezultātu.
Delfi: Kādu noziegumu riskam ikdienā cilvēks visvairāk pakļauts?
Voins: Noteikti ceļu satiksmes negadījumiem, tur ir visvairāk gan cietušo, gan arī notikumu. Ja runājam par noziedzības veidiem, tad visizplatītākie ir mantiskie noziegumi - zādzības, zādzības no dzīvokļiem, automašīnu apzagšana. Arī krāpšanās, iegūstot privātpersonu vai juridisku personu sensitīvos datus.
Delfi: Pērn kādā policijas preses konferencē, raksturojot noziedznieku, tika teikts, ka tas ir kļuvis daudz agresīvāks, nebaidās likt lietā ieroci. Kāds ir šī brīža noziedznieka portrets?
Voins: Pagājušajā gadā bija viens moments, kad bija daudz ārkārtīgi agresīvu noziegumu, kas saistīti ar laupīšanām, ieroču izmantošanu un pielietošanu. Jāsaka, ka pašlaik šī tendence samazinās, gada pirmajā ceturksnī nevarējām vērot, ka tendence uz agresivitāti ir pastiprinājusies. Taču pēdējie notikumi ar banku nodaļu aplaupīšanām parāda, ka noteiktos apstākļos cilvēki ir gatavi iebiedēt, šaujot griestos. Tā ir pietiekami bīstama tendence, protams, cilvēki dažādos momentos ir agresīvi, bet nevar teikt, ka noziedznieks ir kļuvis vēl agresīvāks.
Delfi: Daudzi policisti ir pametuši dienestu policijā - gan paši aizgājuši samazināto algu dēļ, gan atlaisti. Kā šis apstāklis ietekmējis policijas darbu, vai to jau tagad var izjust?
Voins: Policija ar darbu tiek galā. Protams, mums aiziet cilvēki, kuriem ir pietiekami liela pieredze un prasmes, kuras varētu nest labumu gan policijai, gan sabiedrībai kopumā. Taču viņu vietā nāk citi. Protams, tendence, ka samazinās darbinieku skaits, izzudusi nav, pašlaik aiziet vairāk nekā atnāk.
Ja pašlaik mēs vēl neizjūtam to, ka aiziet kvalificēti kadri un aiziet noteikta vecuma darbinieki, tad pēc kāda laika, kad radīsies pārrāvums pēctecībā, tas varētu kaut kādā veidā atsaukties uz policijas darbu. Bet policijas koledža strādā pietiekami veiksmīgi, un es domāju, ka mēs aizpildīsim trūkstošās vietas.
Tā ir liela problēma un grūti risināma, arī cilvēku resurss Latvijā nav tik liels, lai no viņiem atlasītu mūsu prasībām atbilstošus cilvēkus, kuri var strādāt policijā.
Delfi: Vai nav bažas, ka valodas problēmu dēļ policiju atkal pametīs vērtīgi darbinieki?
Voins: Kopumā tas skaits nav tik liels. Daudziem arī nav problēmu ar valodas zināšanām, bet gan ar juridisko pusi, viņiem nav atbilstošas apliecības par zināšanām. Mainījās likumdošana, un amatiem palielinājās prasības valsts valodas prasmes novērtējumā. Bet mēs esam visiem devuši iespēju, viņi rakstiski ir brīdināti par to, ka pusgada laikā šis jautājums ir jāsakārto, un es nedomāju, ka tā būs liela problēma. Cilvēki šo jautājumu sakāros.
Delfi: Cik uz vienu policistu šobrīd ir izmeklējamo lietu?
Voins: Ļoti dažādi. Ir iecirkņi Rīgā, kuros jau vēsturiski ir ļoti liels lietu skaits, piemēram, Latgales priekšpilsētas iecirknī. Tur var būt pat 200 materiālu uz cilvēku. Cilvēks fiziski nevar strādāt ar visiem šiem materiāliem, un intensīvi viņš strādā ar pēdējām lietām, kuras viņam ir.
Protams, lietu ir daudz, sevišķi Rīgā, un katru gadu ir nopietns skaits pāri palikušo lietu, un tas uzliek papildus slogu darbiniekiem.
Delfi: Pirms laika bija runa par atsevišķu sīku noziegumu dekriminalizāciju.
Voins: Tas ir vairāk juridiskās zinātnes jautājums. Visa krimināltiesību koncepcija Latvijā ir saistīta ar administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ir dažādas koncepcijas, kuras tiek apspriestas - iet vai neiet šo ceļu. Jo ir arī pretargumenti, proti, ja būtu dekriminalizācija, tad sīkās zādzības no tirdzniecības objektiem, kuras tagad veido nozīmīgu skaitu kopējā noziegumu ainā, un šī tendence nesamazinās, netiktu atklātas un vainīgie izbēgtu no soda. Tas ir jautājums, kas jārisina gan policijai, gan tiesai un prokuratūrai.
Atsevišķās valstīs ir noteikts līmenis, no cik lieliem nodarītiem zaudējumiem sākas kriminālatbildība. Mēs vēlētos maksimāli samazināt procesuālos izdevumus un laiku, kas tiek tērēti šādu noziegumu izmeklēšanā, kur faktiskais zaudējums vai bojājums ir stipri mazāks kā patērētais resurss, lietu noformējot. Bieži vien ir tā, ka vainīgo atrod uzreiz, bet, lai lietu noformētu un novestu līdz galam, valsts tērē lielus resursus.
Delfi: Vai atteikšanās no privātās apsūdzības policijas darbu nenoslogos vēl vairāk?
Voins: Nedomāju, ka tas uzliks papildus slogu. Lielais smagums policijai ir mantiskie noziegumi.
Delfi: Cik liels ir neatklāto noziegumu skaits? Vai tam ir tendence pieaugt?
Voins: Pirmajā ceturksnī noziegumu atklāšana ir mazliet mazāka nekā 2009.gada pirmajos trīs mēnešos. Katastrofāla lēciena nav nevienā reģionā, bet kopumā nedaudz ir. Mēs analizējam to, kāpēc ir tāda situācija, un tuvākajos mēnešos mēģināsim to uzlabot, lai atgrieztos vismaz iepriekšējā gada līmenī.
Delfi: Kuri ir tie noziegumi, kurus atklāt ir visgrūtāk, kuri krājas kaudzītē?
Voins: Tie ir dažādi noziegumi. Grūti ir atklāt zādzības - velosipēdu zādzības, automašīnu zādzības netiek atklātas gadiem. Pēdējie gadījumi ar pasūtījuma slepkavībām, kur izmeklēšana parasti velkas gadiem, un arī atklātas tās tiek pēc gadiem.
Grūti noziegumu atklāt, ja neviens nav noķerts aiz rokas. Tas prasa lielu darbu, jo viss ir juridiski jāpierāda.
Par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem runājot, to atklāšana ir pietiekoši augsta. Runājot par slepkavībām, ja tās nav pasūtījuma slepkavības, tad tās mēs atklājam pietiekami ātri.
Delfi: Ja runājam par slepkavībām, vai var teikt, ka tās Latvijā lielākoties ir sadzīves rakstura?
Voins: Protams, neapšaubāmi. Lielais vairums slepkavību tiek pastrādātas alkohola koplietošanas laikā. Lieto alkoholu, sastrīdas un ar nazi nodur. Bieži vien tas cilvēks, kurš slepkavību izdarījis, nemaz nezina, ka viņš kaut ko tādu ir pastrādājis, un brīnās, kad viņam uzdod jautājumus policija.
Priecē tas, ka pasūtījuma slepkavības pie mums bieži nenotiek.
Sadzīves raksturs ir arī smagiem miesas bojājumiem, sabiedrība dzīvo tādu dzīvi, kādu tā dzīvo. Šādi noziegumi tiek pietiekami ātri atklāti, jo tur viss ir uz vietas skaidri redzams.
Delfi: Pasūtījuma noziegumi - slepkavības, nolaupīšanas - nav tik aktuāli?
Voins: Šie noziegumi izraisa lielu rezonansi un uzmanības lokā paliek līdz pat to atklāšanai. Pasūtījuma slepkavības ir ļoti bīstamas, jo tās iespaido visu sabiedrību. Ja sāk risināt biznesa vai kādus politiskus jautājumus ar šādām metodēm, tad tas ir ārkārtīgi bīstams ceļš. Policija strādā un cenšas tās atklāt.
Nolaupīšana nav tik raksturīga. Ir bijuši gadījumi. Pie šiem noziegumiem tiek rūpīgi strādāts, piesaistīti lieli policijas resursi, lai varētu tos ātrāk atklāt.
Delfi: Ja mēs sākām runāt par pasūtījuma noziegumiem, vai ir kādi jaunumi Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova slepkavības lietā? Viņa partijas biedri presē ir izteikušies, ka politiķim iepriekš draudēts.
Voins: Vienmēr ir jāizsver, cik draudi ir nopietni. Bet, protams, mēs izskatām visas versijas, arī šo.
Ņemcova kungam ir bijis plašs darbību loks. Versijas tiek aplūkotas dažādas un virzieni ir dažādi - gan politiskās aktivitātes, gan sabiedriskā darbība un bizness.
Te ir skaidri saprotams, ka ir notikusi pasūtījuma slepkavība, un jādomā, ka slepkava ir bijis pietiekami sagatavots cilvēks, kurš zināja, ko dara. Mēs saņemam dažādas ziņas, arī par draudiem. Vācam informāciju, arī no masu saziņas līdzekļiem.
Domāju, ka mēs šo noziegumu atklāsim, bet būs jāpieliek lielas pūles.
Delfi: Vai draudi bija saistīti ar politiku vai biznesu?
Voins: Ļoti dažādi, gan, gan. Tāpēc es saku, ka darbības virzienu ir ļoti daudz.
Delfi: Kā ir ar slepkavības izpildītāju, vai tie parasti ir vietējie noziedznieki vai iebraucēji no ārvalstīm?
Voins: Pēdējie, ko mēs esam atklājuši, ir bijuši no citām valstīm. Arī Daugavpils gadījumā pieļaujam, ka cilvēks ir bijis iebraucējs. Tāpēc informējām kaimiņvalstu kolēģus, viņiem ir meklējamā fotorobots.
Delfi: Cik bieži Latvijā notikušos noziegumus pastrādā ārvalstnieki? Pēc uzņēmēja Raimonds Gerkena mājas aplaupīšanas presē bija ziņas, ka uzbrucēji ir iebraucēju banda, tāpat runā arī par neseno banku aplaupīšanām.
Voins: Esam piefiksējuši, ka no Lietuvas atbraukušie veic nereti šeit noziegumus. Pēdējā reize bija, kad Latgalē pieci cilvēki izkrāpa naudu no cilvēkiem, solot palīdzēt viņu radiem, kuri it kā iekūlušies kādās nepatikšanās vai izraisījuši nelaimes gadījumu. Toreiz tie bija Lietuvas pilsoņi.
Attiecībā uz banku aplaupīšanu, jā, mēs izskatām arī tādu versiju. Savukārt Gerkena gadījumā ir šaubas, ka tie būtu iebraucēji.
Delfi: Vai ir kādi jaunumi tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavības lietā, kas notika 2001.gadā?
Voins: Brīžiem liekas, ka lieta virzās uz priekšu, tad tā nedaudz bremzējas. Bet mēs pie tās strādājam un virziens ir saglabāts. Jādomā un jācer, ka būs loģisks risinājums šajā lietā. Meklēsim tik ilgi, kamēr noķersim.
Delfi: Kā virzās apstākļu noskaidrošana lietā par policijas iebrukumu uzņēmumā "Ventbunkers"?
Vions: Notiek dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, vai Kurzemes reģiona policisti pamatoti veica savas darbības.
Pati tā lieta ar "Ventbunkeru" nav tik vienkārša no tā viedokļa, ka tur brīžiem grūti izprast, kura valde uz doto brīdi ir galvenā, kuri kurus nelaiž iekšā. Tāpēc policijai būtu maksimāli jāizvairās iesaistīties tāda konflikta risināšanā. Tas, ka apsardzes darbiniekiem būtu jāpilda policijas prasības, jāuzrāda sertifikāti un nedrīkst slēpt seju aiz maskas, tas nerada šauba. Šaubas rada tas un jāizvērtē tas, cik pamatota bija šī spēka operācija.
Tās ir iekšējās uzņēmuma problēmas. Ceturtdien ar iekšlietu ministres kundzi [Lindu Mūrnieci] mēs apmeklējām Ventspili, runājām ar pašvaldību, runājām gan ar Kurzemes reģiona, gan vietējo policiju. Un viņi no šī uzņēmuma joprojām saņem iesniegumus, ka vienu dienu nelaiž vienus, otru - otrus.
Mēs pievēršam uzmanību tam, lai ap "Ventbunkeru" būtu ievērota sabiedriskā kārtība, policija pabrauc garām, paskatās, vai tur viss ir kārtībā.
Toreiz līgumu apsardzes darbinieki uz vietas uzrādīt nevarēja, iekšā telpās netika laista arī tiesu izpildītāja. Par to tad arī bija iesniegums policijā, bet notikušā pamatotību vērtēs dienesta pārbaudē.
Delfi: Tajā gadā, kad pirmās instances tiesa iztiesāja tā dēvēto "Jūrmalgeitas" lietu, pazuda divi tiesājamie - Leonīds Lasmanis un Germans Milušs. Kā veicas ar viņu meklēšanu?
Voins: Domāju, ka viņi nav atrasti. Eiropas Savienības robežās ir skaidri atrunāta sadarbība noziedznieku meklēšanā, mēs sūtam savus cilvēkus uz konkrēto valsti tiem pakaļ, un, kad kāds ārvalstnieks tiek aizturēts Latvijā, ārzemju kolēģi brauc pakaļ viņam. Gandrīz katru nedēļu uz kādu valsti mēs braucam pakaļ aizturētajam.
Bet, ja meklējamais ir ārpus Eiropas, tad jāpiesaista Interpols.
Sadarbība ir pietiekami sekmīga, lai arī dārga. Ir savas problēmas, ir cilvēki, kuri negrib lidot vai mēģina izprovocēt kādu skandālu un nekāpt lidmašīnā.
Ja cilvēks nenonāk tās valsts likumsargu redzeslokā, tad viņu ir grūtāk atrast, un meklējamo cilvēku albums ir vesela grāmata. Taču ar laiku viņus vienalga atradīs.
Delfi: Pirms diviem gadiem Jūrmalā pazuda miljonārs Leonīds Rožeckins. Vai ir kādi jaunumi viņa meklēšanā?
Voins: Informācija ir, juridisku pierādījumu nav. Mēs strādājam ar savām versijām un tiem materiāliem, kas mums ir. Par šo lietu mēs izsakāmies diezgan rezervēti, jo informācija var kaitēt izmeklēšanai.
Delfi: Pērn Jūrmalā savā automašīnā nošāva uzņēmēju Vjačeslavu Stūraini. Vai ir kādi jaunumi šajā lietā?
Voins: Šīs lietas izmeklēšanā mēs sadarbojamies ar kolēģiem no blakus valsts. Krievijā bija vēl viena slepkavība, kas ar šo saistīta. Ir skaidrs, ka viņš bija saistīts ar krimināliem grupējumiem. Versiju ir daudz, bet lieta pabeigta vēl nav, arī aizturēto nav. Toties aizturētie ir kokaīna lietā.
Delfi: Kas ir aizturēti un kad viņi aizturēti, par ko?
Voins: To mēs pagaidām neatklājam. Bet divas personas ir aizturētas ceturtdien. Rezultāti ir, policija strādā. Viņi ir tie cilvēki, kas atbildīgi par kravas tranzītu Latvijas teritorijā. Protams, tas, ka aizturēts, vēl nenozīmē, ka ir vainīgs.
Atklātais apjoms Latvijai ir milzīgs. Kokaīns ir pietiekami ekskluzīva narkotika, dārga, un mūsu cilvēki to nevar atļauties, šī krava bija domāta Krievijas tirgum.
Narkotiku biznesā, kur ir liela peļņa, cilvēki uzņemas risku, neskatoties ne uz ko. Cilvēki uzņemas narkodīlera pienākumus par salīdzinoši mazu atlīdzību, tā atlīdzība neatsver to risku vai salauzto dzīvi, kad viņš nonāk uz daudziem gadiem cietumā. Jebkurā valstī likumdošana paredz ļoti bargus sodus par šādiem noziegumiem.
Katru gadu atklājam arī vietējās marihuānas audzētavas. Lai tās atklātu, sadarbojamies ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Delfi: Vai tās personas, kuras šobrīd iznāk no ieslodzījuma vietām, policijai papildus darbu nerada, neapdraud sabiedrības drošību?
Voins: Ja runa ir par 90.gadiem [tolaik notiesātiem noziedzniekiem, kas pašlaik izcietuši sodu un atbrīvojas no ieslodzījuma], tad viņu starpā recidīvs ir augsts un kaut kādas nodarbes viņi meklē. Viena no tām sfērām, kurā viņi cenšas iespraukties, ir akcīzes preču nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai. Ieved cigaretes, kas ir ejošākā prece. Lai savas ieceres realizētu, viņi meklē kontaktus ārzemes. Bet robežsardze strādā veiksmīgi un mēģina viņus neitralizēt.
Bet 90.gadu rekets ar beisbola nūjām, automātiem un logu sišanu neatgriežas. Situācija ir mainījusies un atgriešanās pie tā nav, kaut gan ik pa brīdim kāds pasaka, ka mums tuvojas 90.gadi. Bet nav tā, netuvojas. Divreiz vienā upē ieiet grūti.
Delfi: Policijai ir samazināti līdzekļi, un kādā intervijā Jūs teicāt, ka tādēļ ir lietas, kuras policija vairs nevarēs darīt. Kas ir tās lietas, vai nebūs solīto jauno policistu formu?
Voins: Formām Iekšlietu ministrijas dienestiem - policijai, ugunsdzēsējiem un robežsardzei - naudu valsts piešķīra papildus. Tās mēs atjaunosim.
Administratīvie resursi ir samazināti drakoniski, un mēs vēl meklējam kādus ceļus, ko varētu samazināt. Domājam samazināt izmantojamo telpu apjomu, jo darbinieku skaits samazinās, bet ēkas ir palikušas tās pašas, un komunālie maksājumi ir ļoti lieli, smags slogs mūsu budžetam. Parādi, kas radušies Latgales reģionā, arī saistīti ar viņu lielajām telpām, lielās izmaksas ziemas laikā par apkuri un elektrību. Trīs stāvu ēka, kurā strādā 50 darbinieki, nav nepieciešama.
Taču reaģēšana uz noziegumiem un izmeklēšana nav cietusi. Skrupulozāk skatāmies uz degvielas izlietojumu, vairāk cieš preventīvais darbs. Bet tas, kas attiecas uz sabiedrisko kārtību, noziegumu atklāšanu un reaģēšanu, ceļu satiksmi, tad šeit policija darbu veic pilnā apmērā.
Visā Latvijā policijai jābūt pieejamai. Nedrīkst būt situācijai, ka cilvēks piezvana uz 02 vai 112, jo viņam nepieciešama policijas palīdzība, bet viņš to nevar saņemt.
Delfi: Kā veicas ar specvienību formēšanu reģionos, mazajām "Alfām"?
Voins: Apmācības notiek. Bija paredzēta apmācība ar Francijas kolēģiem, bet vulkāna izvirduma [Īslandes vulkāna Eijafjadlajegidla] dēļ nevarēja ierasties, atlikām uz vasaru.
Katrs reģions uzturēs tādu labāk apmācītu vienību, lai vajadzības gadījumā nav jāsūta "Alfa" no Rīgas. Ikdienā šie policisti dežurē uz ielām, tāpat kā tas notiek galvaspilsētā. Tā nav tāda elitāra vienība, kas tikai trenējas un nezina, kur izgāzt savu spēku.
Delfi: Pieklusušas diskusijas par Ostas policijas izveidi. Ko Jūs par to domājat?
Voins: Par to mēs savu atzinumu esam snieguši. Kaut kāda struktūra tai ostai būs jāveido, vai viņu finansēs pašvaldība, tas ir apšaubāmi, jo līdzekļi tur būs nepieciešami lieli. Tāpēc domājams, ka finansēs pakalpojuma saņēmējs - Rīgas Brīvostas pārvalde. Vai spēs realizēt šo projektu, to rādīs laiks.
Ostas teritorija ir liela, un tai kāda struktūra ir jāatrod. Vai tā var būt privātā apsardzes firma, grūti spriest, jo neviens apsardzes komersants uz ūdens patrulēt nedrīkst, tam nav tādu pilnvaru. Protams, ir krasta apsardze un robežsardze, kas uzrauga kārtību.
Delfi: Iekšlietu ministre Linda Mūrniece gada pārskata sanāksmē šogad solīja, ka policistiem vairāk algas nesamazinās. Vai nebažījaties par to, kas būs pēc vēlēšanām?
Voins: Pie šī brīža situācijas, kad mūsu cilvēki pamet dienestu, izvēloties pat neskaidras nākotnes perspektīvas, policijai nav kur atkāpties. Valstij ir jārūpējas par drošību, un iekšējā drošība balstās uz policiju kā vienu no lielākajām struktūrām. Tas, ka līdz vēlēšanām nebūs algu samazinājuma, tas man nerada nekādas šaubas, pēc tam, ko mēs pēc tam varam zināt... Mēs nezinām, kādi būs uzstādījumi, varbūt pateiks, ka mūsu ir par daudz vai par maz. Es tagad neņemos zīlēt, kā būs. Šobrīd algas ir tādas, kādas ir, un mēs ar ministri meklējam iespējas, kā stimulēt tos, kuri sekmīgāk veic savu darbu.
Kā būs rudenī... Nodzīvosim līdz rudenim un tad redzēsim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
