Šī pārgalvīgā kaija uz mūžību lido…

Pār vientuļnieku kuģi sidraba jūrā-


Pār mani.


Un sirds plašumos gavilē klusi

Caur smaidu; ilgotu mani un TEVI,


Vējotas trīsas tver mani

Un ziedošus kārklus pie pleca.


Tomēr mēs pret vēju,

No saules lēkta uz rietu

Uz mēnesnīcu naksnīgo.


Tik vien,


Un vairāk neko-

MĪLESTĪBU mūžības apvārsnī

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!