Šī pārgalvīgā kaija uz mūžību lido… Pār vientuļnieku kuģi sidraba jūrā- Pār mani. Un sirds plašumos gavilē klusi Caur smaidu; ilgotu mani un TEVI, Vējotas trīsas tver mani Un ziedošus kārklus pie pleca. Tomēr mēs pret vēju, No saules lēkta uz rietu Uz mēnesnīcu naksnīgo. Tik vien, Un vairāk neko- MĪLESTĪBU mūžības apvārsnī
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit