close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lūkojos jūras dzelmē un kliedzu,
Lūkojos debesīs.
Skatos visapkārt pasaulei,
Jūtu, bet neatrodu.
Kur es Tu, mana īstā, vienīgā.
Vai atrodot Tevi, iemīlot, dievinot,
Es grēkoju?
Tu aizgāji.
Aizgāji, gribēdama izprast.
Sāpes.
Tās mani nolieca dieva priekšā.
Es lūdzu.
Par grēku savu,
Par Tavu,
Par visu pasauli.

Tu esi laimīga.
Redzēju tevi braucam,
Pieglaužoties cita vīrieša sāniem.
Sāpes, asaras aizmiglo acis,
Dvēseli.

Reiz satiki mani un jautāji,
Ko es atceros no mūsu laimes?
Sāpes.
Tas bija pirmais ko spēju pateikt.
Pārējais nāca vēlāk.

Labais un sliktais,
Pārsvarā sliktais.
Līdz kļuvu tukšs,
Tukšs no sliktā.

Mīlestība aizmiglo acis,
Vairs nespēju darīt tev pāri.
Ar vārdiem, darbiem,
Domām.
Es mīlu Tevi.
TEVI, LIENI.
Piedod.

Man tika teikts,
Gan atradīsi citu.
Labāk es mirstu ar šo mīlestību,
Paņemot to līdzi debesīs.
Labāk dzīvoju viens,
Ja man neesi lemta Tu.
Piedod man dievs,
Es lūdzu tevi.
Ļauj man būt vīram,
Vīrietim.

P.S. Gribēju tikai pateikt, lai jūs zinātu, ka mēdz būt arī tā. Īstā sieviete ir tikai viena. Mums vai nu ir lemts viņu satikt un paturēt vai nē. Viss dieva rokās. Es savējo satiku...sirsniņu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form