Kādā fotogrāfijā deg kamīns kaut kur fonā, neredz
Bet - tad, kad noliek redzamības attālumā, tikpat neredzami manī viss aizdegas
Visi apkārt esošie jūt, kaut kur kādā kaut kas deg
Tad, kad domāju par šo fotogrāfiju, manās domās viss aizdegas
Nekad nedrīkst ļaut tai ugunij nodzist
Viņā deg viss liekais
Tuksnesis, vientuļa sala
Tuksnesis, vientuļa sala
Viss tas pagalam, pagalam
Tad, kad ar sūnām viss apaug
Top vientulībai par kapu
Kaut kāds dzejolis
Sapņu zirgu nevaig seglot
Apseglots tas ir vien neglīts
Jūgšu arklā, sējas darbiem
Paradīzes dārzs augs varbūt
Lai tur pēcāk domas augtu
Vajag pareizajā vietā trāpīt
Ja es tikai - kaut kā -brauktu
Sanāktu tas tikai - knapi
Vārds lai paliek tikai lapā
Tik no lapas - nenokapāt
Labs vai slikts, lai kāds tas skaitā
Viss šo klusumu vien maitā
Galvenais nav noturēties
Vārdi vien - tas nav pat lēti
Galvenais ir tālāk rakstīt
Ir bez augļiem vārdi - laksti
Ja ir jākrīt, tad - no augšas!
Tikai tālāk, augstāk braukšu
Pāri pasaulei tad saukšu
Visiem debesis tad jaukšu
Tikai papīrlapā trāpīt
Tas nevienam nav par sāpi
Tas nevienam nav par prieku
Tas ir tikai dzejas liekais
Es ar savu rakstāmrīku
Varu sasniegt Dievu tīkot
Dzeja paceļ visam pāri
Tu tur tagad arī
lidot vari