Tāds man bija gandrīz katrs vakars pēc darba dienas, kad atnācu mājās.
Vienkārši nespēju domāt neparko citu. Atsacījos domāt par ikdienišķām lietām.
Kad mēs kārtējo dienu runājāmies virtuāli, es jautāju HIM dziesmas „Join Me” vārdiem: would you die tonight for love? Viņš atbildēja: YES! Jā vairākkārtīgi.
Es biju sajūtu eiforijā. Un tieši tādēļ, ka apzinājos savu stāvokli, situāciju un zināju vietu, kurā atrodos...vai man kādreiz pietiks drosmes pateikt vīram, ka man ir mīļākais? Nezinu, mani tas ļoti baida, gribētu izslēgt no dzīves posmu, kad vīrs agri vai vēlu uzzinās to...to ir neiespējami noslēpt. Cik reizes viņa skatiens pārslīdējis mana telefona ekrānam, kad pienāk īsziņa no viņa...cik reizes viņš dzirdējis vīrieša balsi runājam klausulē.... Vīrs man nesen atzinās, ka vairs neuzticās man. Tas man bija šoks. Man un neuzticēties?? Bet tad es nomierinājos un turpināju spēlēties ar savu dzīvi tikpat vieglprātīgi un neuzmanīgi...
Mēs tikāmies gandrīz katru dienu,es dzīvoju kā neciešamās sāpēs, ja viņu neredzēju. Vēl vairāk, es pat apzinājos, ka viņam ir vairākas tādas sievietes kā es. Un atkal es zināju, kas es viņam esmu, zināju savu stāvokli un vietu, kādā tiku novietota. Saku novietota, jo es to domāju burtiski-kā lelli plauktā, jo pati pār sevi es tāpat vairs nevaldu...viņš var darīt ar mani visu, ko vēlas. No manas puses ir tikai vārgas agrākās koķetēšanas atblāzmas...tagad tas ir pārliecinošs jā vārds no manas puses. Mēs abi spēlējam šo spēli un mums tā patīk. Varbūt rīt viņš mani jau pametīs, lai pamet. Es raudāšu tikai tāpēc, ka jau iepriekš paredzēju, ka kādreiz raudāšu, ka tā notiks ...tikai šī iemesla dēļ...un varbūt vēl tāpēc, ka atklāšu, ka esmu iemīlējusies vīrietī, kurā pati ļāvos iemīlēties.
Kad viņš mani skūpsta, es spēju tikai atbildēt viņa skūpstiem, esmu par vāju, lai viņu negribētu...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
