“Zagt idejas no viena cilvēka ir plaģiāts, bet zagt idejas no daudziem – pētījums.” Šo nenoliedzamo patiesību pauda Kanādas Bila Džounsa lūpas, bet tā kā viņam jau no dzimšanas bija neliels runas defekts, proti, viņš bija mēms, tad viņam neatlika nekas cits kā uzrakstīt šo ideju uz papīra. Tad iebruka mājas jumts un visus, izņemot Kanādas Bilu Džounsu, nospieda. Tā gadās.
Kanādas Bils Džounss palēcās. Tad vēlreiz. Tad vēlreiz. Tad sabruka mājas sienas un salauza Kanādas Bila Džounsa labo roku un kāju.

Tad pienāca 1945. gada 9. augusts un ASV nolēma uzmest atombumbu uz Nagasaki. Nomira gandrīz simts tūkstoši. Tā gadās. Bet es ne. Jo nebiju vēl piedzimis. Paldies Dievam.

Kanādas Bils Džounss devās uz Āfriku. Viņam patika sēdēt uz boa astes un skatīties uz afrikāņu sievietēm. Viņām bija tikai gurnu apsējs.

Tad no debesīm nolaidās kāds priekšmets. Tā bija sile. Sile ar iedegtiem tuvajiem uguņiem. Piepeši Kanādas Bils Džounss sāka celties augšup. Viņš atsita galvu pret zaru, roku pret galvu (savu) un kāju pret roku (arī savu). Tad no siles izliecās ārā liels, resns, plikpaurains, oranžs persiks. Kanādas Bils Džounss to apēda un atraugājās. Divas reizes.

Tad nozibsnīja zibens un nodārdēja pērkons (varbūt arī otrādi, bet es neesmu pārliecināts par to) un Kanādas Bils Džounss pārvērtās par persiku. Matainu.

Kanādas Bilam Džounsam (kurš bija persiks) sapnī rādījās persiki. Vai arī aprikozes. Vai arī kastaņi. Vai varbūt arbūzi. Vai ķirbji. To viņš nezināja, jo bija persiks. Pasaulē notiek daudz kas nesaprotams. It īpaši, ja esi persiks.

Tad Kanādas Bilam Džounsam uz galvas sāka pilēt sula, bet viņš to nejuta. Jo bija persiks (matains). Tad Kanādas Bilā Džounsā ieperinājās utis. Persiku kaitēkļi.

Tad Kanādas Bils Džounss izdzirdēja Lielā Plikpaurainā Persika sulu. Tā teica: “Ak, Kanādas Bil Džouns! Ja tavs gribēt aizdzīt uts, tad tavs saskaitīt zvaigzne. Uz pirkstiem. Tavs saprast?”

Bet Kanādas Bils Džounss neatbildēja. Sava runas defekta dēļ. Un arī nerakstīja. Jo bija persiks (matains). Bet Kanādas Bils Džounss saprata. Viņš bija ģeniāls persiks.

Tad pienāca 2045. gada 9. augusts. Grhim – Plaunt – Simpars izgudroja hopurstavu. Kanādas Bils Džounss kļuva par persiku 2045. gada 8. augustā. Sīkums, bet patīkami. Ja garšo persiki.

Pagāja septiņi gadi. Nu un tad?

Pagāja septiņdesmit gadi. Nu un tad?

Kanādas Bils Džounss izdarīja prasīto. Viņš aizripoja pie Lielā Plikpaurainā Persika un sāka pilēt. Viņš pilēja tik reizes cik bija zvaigžņu. Tas skaitlis bija šāds: 328764872342367423935436984.

Tad sāka pilēt Lielais Plikpaurainais Persiks. Viņam iznāca šāds skaitlis: 328764872342367423935436985.

Tad Kanādas Bils Džounss teica (bet viņš bija mēms un turklāt persiks: padomājiet par to!): “Jel beidz suloties, nicināmais rāpuli!” (to viņš teica ķirzakai, kas rāpoja pa viņa virsu un siekalojās) “Ak, Lielais Plikpaurainais Persik! Pēc manā rīcībā esošajiem datiem tūlīt viena zvaigzne eksplodēs – un manis iegūtais skaitlis būs pareizs!”

Tad Lielajam Plikpaurainajam Persikam apnika. Viņš apēda Kanādas Bilu Džounsu (kaut arī viņš bija matains). Pēc brīža Visums gāja bojā un visi nomira. Tā gadās. Bet tā nebija uzsprāgusi zvaigzne. Tas bija hopurstavs. Tas vairs nebija nedz sīkums, nedz patīkami. Kanādas Bilam Džounsam. Jo viņš bija kļūdījies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit