"Latvijā joprojām nav vienotas stratēģijas par to, ko tieši un kā gribam pastāstīt par savu valsti," atzina Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš diskusijā "Kas ir un kas nav valsts zīmolvedība?", kuru organizēja Latvijas institūts, integrēto komunikāciju vortāls www.7guru.lv un Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Diskusijā tika apspriesti jautājumi, kas ir valsts zīmolvedība; kas šobrīd tiek darīts Latvijas tēla veidošanas jomā un kā būtu jāveido Latvijas reputācija.

Latvijas institūta (LI) direktors Ojārs Kalniņš informēja, ka galvenais LI uzdevums ir sagatavot informāciju par Latviju, taču savā ikdienas darbā institūta darbinieki joprojām saskaras ar problēmu, ka starpinstitucionālā līmenī pietrūkst vienotības informācijas sniegšanā par Latviju.

"Zīmolvedības stratēģija nav reklāmas kampaņa. Tie nav klipi vai plakāti, kas var būt tikai maza daļa no stratēģijas," norāda Kalniņš. "Valsts zīmolvedība ir daudz plašāks jēdziens. Saimons Anholts (Latvijas tēla stratēģijas konsultants) principā ir pret reklāmām. Reklamēt var tūrismu, kas ir produkts. Tāpat kā var reklamēt investīciju iespējas. Taču valsti reklamēt nevar, jo reklāmām, bez atbilstoša seguma, dzīvē neviens neticēs. Reputācija veidojas no tā, ko valsts dara un kurp virzās."

LI šogad veic pētījumus, lai noskaidrotu, ko par sevi domā paši Latvijas iedzīvotāji. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tiks izstrādāta stratēģija, kas tiks piedāvāta valdībai.

Kalniņš diskusijas laikā pastāstīja, ka jau pirmie pētījumi apstiprina zināmo faktu – Latvija nav atpazīstama. "Nav ne laba, ne slikta tēla – par mums vienkārši neko nezina. Šajā ziņā daudz neatšķiramies no Igaunijas, kas tikai par dažiem procentiem ir atpazīstamāka," saka Kalniņš.

Latvijas tēla stratēģijas konsultants Saimons Anholts sarunā ar LI atzinis, ka pasaule par mazām valstīm neinteresējoties. Šobrīd vienīgās jomas, pēc kurām pasaulē Latviju kaut nedaudz atpazīst, ir politika un sports.

Kalniņš uzskata, ka tas saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. "Ja esam ES, tātad pie mums ir normāla situācija. Vēl mēs izceļamies sportā. Iespējams, ka tas saistīts ar hokeju. Taču vienalga šī atpazīstamība ir ļoti niecīga."

"Man personiski simpātiska šķiet ideja par Latviju kā intelekta un zinātnes centru. Mums ir šis potenciāls! Vēl viens aspekts – daudznacionāla un daudzkultūru valsts. Šis, protams, ir stipri jūtīgs temats, bet, manuprāt, stipri reālistiskāks un patiesāks par fokusu uz skaisto dabu un tautas tērpiem," uzskata LSAKA viceprezidente un aģentūras "PR Stils" direktore Inga Latkovska. Viņa uzskata, ka šobrīd jāsāk ar skaidru valsts tēla koncepcijas izstrādi valsts un valdības līmenī. Latvijas institūtam ir jābūt šī procesa virzītājam un ģenerētājam, kā arī komunikācijas kanālam, ar kura palīdzību šis koncepts tiktu virzīts uz mērķa publikām.

"Gatavojot NATO samitu, mēs pētījām sabiedrības domas ar dažādu socioloģisko aptauju palīdzību. Man ir radies iespaids, ka latviešu ideāli un vērtības ir palikuši pirmās brīvvalsts laiktelpā, bet Latvijas realitāte ir krasā pretrunā ar tiem. Savukārt mūsu zemītes ļaudis, kam ir cita tautība, tradicionāli ir atvērtāki un pozitīvāki par šodienu Latvijā," atzīst sabiedrisko attiecību konsultante Sandra Biseniece.

"Ir pagājuši tikai 15 gadi, kopš mums ir kardināli mainījies dzīvesveids. Mēs vēl paši īsti nesaprotam, kas esam," uzskata LSAKA prezidents Ojārs Stūre. "Komunikācijas darbs sākas no iekšienes. Tas ir tāpat, kā ar uzņēmumiem. Darbiniekiem ir jāsaprot, kas tas ir pa uzņēmumu, kāda ir tā misija, kādas vērtības tas pārstāv, kāds ir sabiedriskais labums. Tad, kad šīs vērtības ir apzinātas, balstoties uz tām, tiek veidota uzņēmuma ārējā komunikācija. Bet šādā veidā tikai nedaudzi grib strādāt, parasti mēs uzreiz gribam tikt pie ārējās atpazīstamības, bet patiesībā veiksmīgs komunikāciju darbs jāsāk no iekšienes".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form