Vēl plakstus man lipina miglu mērkaķi balti.
Kāpēc? Kur? Kam par godu? Ko gūšu no tā?
Siltā sega, mīksts spilvens _ manas mīļākās.
Glāze ūdens, desmit soļi līdz brīnuma zemei.
Saule uzleks un rietēs vai savādāk?
Ak jā! Pavasars klāt! Bet kas man no tā?
Vai piecreiz sildītā zupa garšos kā pirmajā?
Cauri sienām es jūtu pasaules steigu.
Nez mana piepūle tuvinās ko, kur un kā?
Arī nejūtos ko kādam tuvajam parādā.
Jā zinu vēl vērts redzēt pasaules vietas.
Bet patreiz visviens man tā stājās vai iet.
Likšu saulainas brilles un modīšos citudien.
Šodien gudrības smelšos no atziņu sieta.
Nez vēlos vispār, cik, un vai tās ir lietas.
Mani plāni un mērķi kā sarauti zirnekļu tīkli.
Varbūt tādiem kā es nav uz zemes šīs vietas.
Mesties zinību jūrā un atzītam kļūt?
Sportot, izcīnīt, sasniegt un labākam būt?
Kļauties ģimenes saimē, bērnu rūpēs un laimē?
Aiz loga šļūc pusmidzis narkomāns.
Varbūt pareizais ceļš ķīmisks pašapmāns?
Milzu mantrausim kļūt man nav ierakstīts gēnos.
Bet darot labu vai palīdzēts būs tiem tur lejā?
Bij reiz izvēle tiem pirms ļāvās tauriņu dejā.
Laiskas domas man prātā ienāk arvien.
Likšu saulainas brilles un modīšos citudien
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
