aiz pelēkas kāpas

kur jūra tintes melnumā zviln

mana dvēsele

ar saprātu balansē

kā uz gliemežvāka asmens

labajai smadzeņu puslodei šoks

kreisā nebēdā

-dvēsele viena raud


***

es nomiru sapnī

un vairs nepamodos

ķermenis klusēja

bet dvēsele kliegtin kliedza

pēc sapratnes

un brīvības

mans spēkpilnais

un tomēr trauslais augums

peldēja maldos

kā sarkanā asiņu jūrā

es nomiru sapnī

un nepamodos

bet dvēsele(aizvien)

klauvē pie loga

milzīgā neizpratnē


***

šovakar dzeru

jāņogu vīnu

tik sarkanu

kā tavas asinis

tik saldu

kā tavu lūpu pieskārieni

manam ķermenim

tik reibinošu

kā tava mīla


tu šobrīd

man neesi līdzās

mīļais

tāpēc dzeru

(vīnu)

mūsu mīlas asaras

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit