Pēc šiem atklājumiem loģisks šķitis jautājums – un kas šādos gadījumos notiek ar cilvēkiem? Prāgas universitātes zinātnieki secinājuši, ka notiek vairāki procesi – vispirms palēninās reakcijas spējas, pēc tam zūd pozitīva interese par dzīvi un cilvēks pārvēršas par pesimistu, bet vēl vēlāk – zūd iekšējā vajadzība akceptēt vispārējus morāles un ētikas principus.
Savukārt kāds cits pētījums atklājis vēl pārsteidzošākus faktus – inficētie cilvēki divarpusreižu biežāk nekā neinficētie izraisa vai arī “iekuļas” satiksmes negadījumos. Pētījuma autori – arī čehi – šo tendenci jau paguvuši teorētiski attīstīt vēl tālāk – no nācijas veselības jautājumiem līdz ekonomiskām problēmām, jo autoavārijas galu galā ietekmē arī ekonomiku.
Kāds šajā lietā ir gaļas ražotāju viedoklis, pagaidām nav zināms, taču neapstrīdams fakts ir tas, ka atkal strauji modē nāk vecmāmiņu laika receptes veselības uzlabošanai – gaļas buljons pret augstu temperatūru, svaiga malta vistas gaļa organisma spēcināšanai un tamlīdzīgas lietas. Ja tic pētījumiem, tad šādi produkti un ēdieni varētu būt taisnais ceļš uz inficēšanos un pēc tam tālāk – uz pārvēršanos par dzīves nīdēju.
Autors: Iveta Galēja.